4.1. Valsts institūcijas

4. Dalībnieki
4.1. Valsts institūcijas
4.2. Pašvaldības
4.3. Industrija
4.4. Piegādātāji un patērētāji
4.5. Nozares profesionālās organizācijas un asociācijas
4.6. Vides organizācijas
4.7. NVO, domnīcas un pētniecības organizācijas

.

Valsts institūcijas tradicionāli ir tās, kuru uzdevums ir sagatavot priekšlikumus enerģētikas politikas formulēšanai un ieviest likumdevēja apstiprinātos tiesību aktus. Latvijā ar enerģētikas politikas formulēšanu ir saistītas trīs ministrijas – Ekonomikas ministrija, Vides ministrija un Zemkopības ministrija. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par enerģētikas politiku kopumā, par tās stratēģisko attīstību. Ekonomikas ministra pārraudzība darbojas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, kuras atbildībā ir tarifu metodika, tarifu apstiprināšana un enerģētikas informācijas apkopošana un analīze. Vides ministrijas pārziņā ir ar klimata pārmaiņām saistītie jautājumi, tajā skaitā – arī ar klimata pārmaiņu mazināšanu saistīto finanšu instrumentu (Klimata pārmaiņu finanšu instruments jeb KPFI) vadība un emisiju kvotu jautājumi. Zemkopības ministrijas pārziņā ir liela daļa jautājumu, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu potenciāla izmantošanu Latvijā. ZM aģentūra “Latvijas valsts meži” ir viens no lielākajiem mežu turētājiem valstī, kas dod iespēju lemt par mežu resursu attīstību un izmantošanu. Tāpat ZM ir iespējas lemt par un ietekmēt lauksaimniecības resursu izmantošanu enerģētikas vajadzībām.

LR Saeimā ir izveidota Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Enerģētikas apakškomisija, kas parlamentārā līmenī izskata ar enerģētiku saistītus jautājumus. Saeimas Enerģētikas apakškomisija plašāku uzmanību 2009.gadā guvusi, maijā diskutējot par izmaiņām noteikumos, kas nosaka elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, ka arī par iespējamo Dobeles pazemes gāzes krātuves potenciālu atsevišķu privātu ar gāzes pārvadi un uzglabāšanu saistītu projektu ietvaros.

1) Ekonomikas ministrija
2) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
3) Vides ministrija
4) Zemkopības ministrija
5) AS Latvijas valsts meži
6) Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava"
7) Saeima
8) Baltijas vides forums

1) Ekonomikas ministrija

Par enerģētikas politiku atbildīgā institūcija Latvijā ir Ekonomikas ministrija. EM ir Enerģētikas departaments, kurā ir Enerģijas tirgus nodaļa, Enerģijas resursu un degvielas nodaļa un enerģijas ražošanas nodaļa. EM pārziņā ir enerģētikas politikas dokumentu, likumu, MK noteikumu, citu normatīvo aktu sagatavošana un ieviešana, kā arī ES direktīvu, kas regulē enerģētikas jautājumus, ieviešana Latvijā. Ekonomikas ministrijas pārziņā ir arī jaunu elektroenerģijas bāzes jaudu būvniecības konkursa sludināšana, ko tā veic, vērtējot Pārvades sistēmas operatora gada ziņojumu(s) par elektroenerģijas [jaudu] pietiekamību, pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm. Vairāk par EM funkcijām un darbību enerģētikas sektorā var uzzināt EM mājas lapā. Specifiski par EM darbību atjaunojamo energoresursu jomā sīkāka informācija pieejama šeit.

2) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša atvasināta publiska persona, kas īsteno sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas un arī elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta nozarēs saskaņā ar likumu „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un attiecīgo valsts regulējamo nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem. SPRK uzrauga, lai komersanti regulāri sniedz informāciju par savu jomu un izskata komersantu pieteiktās izmaiņas pakalpojumu tarifos. SPRK mēŗkis ir veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs, nosakot sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas kārtību un tiesiskās attiecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā.

Likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem nosaka, ka SPRK jāaizstāv lietotāju intereses un jāveicina sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju attīstība.

Tarifu izskatīšana un apstiprināšana un SPRK finansēšanas modelis līdz šim uzskatīti par diviem politiski jūtīgākajiem ar SPRK saistītajiem jautājumiem. SPRK sagatavo tarifu metodikas un apstiprina šādus tarifus:
- Dabasgāzes apgādes tarifu;
- Tarifus sašķidrinātās naftas gāzes sadales no virszemes un pazemes tvertnēm pa cauruļvadiem līdz ievadam daudzdzīvokļu ēkā;
- Elektroenerģijas tirdzniecības diferencētos tarifus saistītajiem lietotājiem;
- Elektroenerģijas realizācijas vidējo tarifu;
- Elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifus;
- Elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifus;
- Koģenerācijas stacijās saražotās siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifus.

3) Vides ministrija

Vides ministrija (VidM) ir viena no valsts institūcijām, kuras atbildībā iekrīt svarīgi ar enerģētiku saistīti jautājumi – atjaunojamie energoresursi (AER), emisiju tirdzniecība un emisiju kvotas. Katram no tiem ir svarīga sasaiste ar valsts kopējo enerģētikas politiku. AER atbalsta politikai jau tiek pievērsta pastirpināta uzmanība un tā kļūs vēl lielāka, attīstoties veidiem, kā ES un dalībvalstis atbalsta enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Emisiju tirdzniecība Kioto protokola izveidotās starptautiskās emisiju tirdzniecības (ETS) sistēmas ietvaros ir viens no veidiem, kā Latvija var iegūt papildus resursus enerģētikas attīstībai, īt īpaši enerģijas ražošanai no AER. Vides ministrijas mājas lapā var uzzināt vairāk par funkcijām un darbību klimata pārmaiņu jomā un par CO2 emisiju tirdzniecību. Vides ministrijas pārziņā ir arī Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) vadība.

4) Zemkopības ministrija

Zemkopības ministrijas (ZM) atbildībā ir tāda svarīga ar enerģētiku saistīta nozare kā mežu apsaimniekošana. Mežu koksnes un lauksaimnieciskās darbības resursi ir vieni no tiem, kuru izmantošanai ir ievērojams potenciāls, attīstot enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem – koksnes, biomasas, meža un nemeža, salmiem, lauksaimniecības atkritumiem un pārstrādes produktiem. Sīkāk par Zemkopības ministrijas funkcijām un darbību meža nozarē un lauksaimniecībā.

5) AS Latvijas valsts meži

Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) īsteno meža īpašnieku funkcijas valsts mežu apsaimniekošanā un aizsardzībā. LVM ir pieejama detalizēta informācija par koksnes krāju Latvijā, kas dod iespēju veikt prognozes un aprēķinus par enerģētikā izmantojamās koksnes apjomu.

6) Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava"

Līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1990. gadā ZRA “Silava” vietā tika izveidots Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" un vairākas privātas organizācijas ar pētniecisku ievirzi. Pašreiz institūtā strādā 80 zinātniskie darbinieki. LVMI Silava ir ievērojams zinātniskais potenciāls, lai sekmīgi analizētu mežu nozares attīstības iespējas, īstenotu koksnes enerģētiskā potenciāla novērtēšanu, īstenotu praktiskos pētījumus ar mērķi pētīt jaunu ātraudzīgu enerģētiskās koksnes sugu un to modifikāciju audzēšanas iespējas Latvijā.

7) Saeima

Saeima kā likumdevējs gan sagatavo, gan apstiprina tiesību aktus, tajā skaitā par enerģētiku. Saeimā darbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija Enerģētikas apakškomisija. Šī komisija izskata un / vai sagatavo jaunas likumdošanas iniciatīvas un izvērtē esošās likumdošanas pilnveidošanas nepieciešamību. Saeima pieņēmusi arī pretrunīgus lēmumus, piemēram, nosakot samazinātu PVN likmi dabas gāzei (2008), bet atstājot to nemainīgu atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpat Saeimas vairākums 2009.gada 3.decembrī nobalsoja (skat. Saeimas sēdes stenogrammu) par ekskluzivitātes perioda saglabāšanu Latvijas tirgū uzņēmumam "Latvijas gāze" līdz 2014.gada aprīlim (skat. likumu "Grozījums Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā").

8) Baltijas vides forums

Baltijas vides forums (angliski Baltic Environmental Forum, saīsinājumā „BEF”) tika izveidots 1995.gadā kā trīs Baltijas valstu vides ministriju, Vācijas un Eiropas Komisijas tehniskās palīdzības projekts. Tā mērķis bija stiprināt sadarbību un informāciju starp Baltijas valstu iestādēm vides aizsardzības jomā. 2004. gadā, iestājoties Eiropas Savienībā, tehniskās palīdzības projekti ir noslēgušies. Lai saglabātu jau izveidojušos dažādos ekspertu tīklus un ieviestu jaunus projektus Baltijas reģionā, 2003.gadā BEF darbinieki izveidoja nevalstiskās organizācijas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Vācijā.


Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License