2.2. SEG izmeši

2. Klimata pārmaiņas
2.1. ANO Klimata pārmaiņu konvencija un Kioto protokols
2.2. SEG izmeši
2.3. Ilgtspēja


Saskaņā ar Klimata pārmaiņu samazināšanas programmā 2005.-2010.gadam iekļautajām SEG emisiju prognozēm, īstenojot pašreiz apstiprināto politiku klimata pārmaiņu jomā, valsts SEG emisijas 2020.gadā būs par 35% zemākas, nekā 1990.gadā. Šajā prognozē ir iekļautas emisijas no Latvijā potenciāli būvējamas ogļu vai cietā kurināmā termoelektrostacijas ar bāzes jaudu 300MWel. Saskaņā ar Kioto protokola līgumslēdzēju pušu lēmumiem valsts emisijas tiesību pārpalikumu, t.i. starpību starp starptautiski noteikto pieļaujamo SEG emisiju līmeni un faktisko SEG emisiju līmeni valstī (tai skaitā no ES ETS iesaistītām iekārtām), būs iespējams realizēt starptautiskajā tirgū.

Īstenojot pašreiz apstiprināto politiku klimata pārmaiņu jomā, valsts SEG emisijas 2020.gadā būs par 35% zemākas, nekā 1990.gadā.

Nākamā ES izmešu kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) fāze (trešā) ilgs no 2013.gada līdz 2020.gadam. ETS mērķis ir panākt, ka šajā laika posmā CO2 izmešu kvotu izsolīšana par tirgus cenu ietekmēs gan ražotājus, gan patērētājus tā, ka CO2 izmešu apjoms būtiski samazināsies, tā veicinot Kioto klimata mērķu sasniegšanu. Lielākais izaicinājums ir panākt sapratni starp EK un nozares pārstāvjiem par visiem dalībniekiem ērti funkcionējošas kvotu izsoļu sistēmas izveidošanu, lai kvotas nākamajam periodam varētu tikt izsolītas savlaicīgi un neradot elektroenerģijas cenu svārstības.

EK ir sagatavojusi priekšlikumu ETS sistēmas trešās fāzes īstenošanai un notiek beidzamās konsultācijas ar nozares uzņēmumiem un citiem ETS iesaistītajiem spēlētājiem. Elektroenerģijas ražotāju apvienība Eurelectric kopumā atbalsta kvotu tirdzniecības sistēmas tālāku attīstību, ieviešot kvotu izsoļu principu, tomēr aktīvi aizstāv atsevišķas svarīgas nianses, tajā skaitā paužot oficiālu nozares uzņēmumu viedokli (sīkāk Eurelectric redzējumu skatīt nozares uzņēmumu profesionālās organizācijas mājas lapā), bez kuru iekļaušanas noteikumos ETS, industrijasprāt, nefunkcionētu, kā iecerēts un radītu produktu un pakalpojumu sadārdzinājumu.

Svarīgākie skaitļi: Līdz 2020.gadam panākt, ka Latvijā SEG izmešu apjoms ir par 35% mazāks, nekā 1990.gadā. (Latvijai iestājoties ES, enerģijas gala patēriņš joprojām bija par 39% zemāks nekā 1990.gadā, kas izskaidrojams ar rūpniecības un ražošanas apjomu strauju sarukšanu deviņdesmito gadu sākumā.)

Klimata pārmaiņu kontekstā attiecībā uz enerģētikas sektoru izmantoti šādi pieņēmumi, kas formulēti EM sagatavoto un valdības apstirpināto Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2007. – 2016. gadam 9.pielikumā:
- 2010.gadā 49,3% no kopējā elektroenerģijas patēriņa tiek nodrošināts ar atjaunojamiem energoresursiem;
- līdz 2010.gada 31.decembrim tiek nodrošināts 5,75% biodegvielas īpatsvars transportam paredzētā benzīna un dīzeļdegvielas kopējā energoietilpībā;
- tiek ievēroti maksimāli pieļaujamie gaisa piesārņojošo vielu (sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, amonjaka un gaistošo organisko savienojumu) emisiju limiti 2010.gadā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra direktīvas 2001/81/EK "Par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām" nosacījumiem.

Latvijas saistības 2008.-2012.gada periodā noteiktas kā SEG emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar 1990.gadu.


Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License