4. Dalībnieki
4.1. Valsts institūcijas
4.2. Pašvaldības
4.3. Industrija
4.4. Piegādātāji un patērētāji
4.5. Nozares profesionālās organizācijas un asociācijas
4.6. Vides organizācijas
4.7. NVO, domnīcas un pētniecības organizācijas
Pašvaldības ir tas līmenis, kurā ar energoapgādi saistīto jautājumu risināšana notiek ikviena iedzīvotāja ikdienā un visbiežāk – siltumapgādes (ziemas periodā) un elektroapgādes (visu gadu) kontekstā. Pašvaldību līmenis ir tas lēmumu pieņemšanas un rīcības līmenis, kurā visbiežāk tiek risināti arī energoefektivitātes jautājumi. Pēdējo gadu laikā veidojas prakse, ka pašvaldības, efektīvākai energoefektivitātes jautājumu risināšanai izveido enerģētikas aģentūras (EA).
| Pašvaldību līmenis ir tas lēmumu pieņemšanas un rīcības līmenis, kurā visbiežāk tiek risināti arī energoefektivitātes jautājumi. |
Latvijā šobrīd darbojas divas jau izveidotas enerģētikas aģentūras – Rīgas un Zemgales EA un tiek veidota vēl viena - Liepājā. Enerģētikas aģentūru tīklojums no funkcionālā viedokļa Latvijā būtu optimāls, ja tiktu izveidotas un darbotos enerģētikas aģentūras katrā Latvijas reģionā, arī Vidzemē – Valmierā vai Cēsīs un Latgalē – Rēzeknē vai Daugavpilī.
Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) loma būtu atzīmējama īpaši, jo Rīgā ir aptuveni puse no Latvijas dzīvojamā fonda un vairāk nekā puse no tā ir nepieciešami energoefektivitātes pasākumi. Ierobežota finansējuma apstākļos REA ir iecere veidot fondu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai – ēku renovācijai un siltināšanai, tā uzlabojot dzīvojamo ēku enerģijas patēriņa rādītājus.
Svarīgākie skaitļi: REA mērķis – īstenojot energoefektivitātes pasākumus, īpatnējā siltumpatēriņa vidējos radītājus Rīgā no 230kWh uz kvadrātmetru dzīvojamās platības samazināt līdz 150kWh/m2.
