2. Klimata pārmaiņas
2.1. ANO Klimata pārmaiņu konvencija un Kioto protokols
2.2. SEG izmeši
2.4. Nacionālā drošība
2.6. Ilgtspēja
Laikā, kad militāra spēka lietošana valstu domstarpību risināšanai kļūst arvien neierastāka, varas paušanas instrumentu sarakstā parādās citas metodes, kas ir pietiekami ietekmīgas, lai viena valsts varētu piespiest citu valsti vai vairākas valstis īstenot noteiktu rīcību. Enerģētika ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajiem varas instrumentiem starptautiskajās attiecībās. Līdz ar to var uzskatīt, ka enerģētikai ir arvien pieaugoša loma kā valstu nacionālās drošības svarīgam aspektam.
Publiskajā retorikā enerģētikas lomu nacionālajā drošībā apzīmē ar vārdiem “enerģētiskā drošība” vai “enerģijas piegādes drošība”, ar ko tiek saprasta valsts spēja nodrošināt savas enerģētiskās – elektroapgādes un siltumapgādes – vajadzības, nenonākot atkarībā no ārvalstu piegādātāja vai piegādātājiem. Enerģētisko drošību ietekmē tas, vai valstī tiek iegūti energoresursi (nafta, gāze, ogles, citi elektrības un siltuma ražošanai būtiski resursi), ja energoresursi tiek importēti, tad no cik avotiem un kādā apjomā tie tiek importēti, kā arī, kādas ir elektroenerģijas un siltuma ražošanas jaudas.
Ja valstij nav savu energoresursu un tie tiek lielā apjomā importēti no viena piegādātāja un nav arī savu enerģijas ražošanas jaudu, arī elektroenerģija tiek importēta un nav starpsavienojumu infrastruktūras energoresursu vai elektroenerģijas piegādes iespēju dažādošanai, tad var uzskatīt, ka šāda situācija ir zemas enerģētiskās drošības situācija, kas rada riskus nacionālajai drošībai.
Šī iemesla dēļ, domājot par elektroenerģijas un siltuma ražošanā izmantojamo energoresursu un to piegādes jaudu dažādošanu, jāņem vērā enerģijas piegādes drošības jeb enerģētiskās drošības konteksts. Latvija importē galveno energoresursu enerģijas ražošanai – dabasgāzi un importē to no viena piegādātāja, kas norāda uz enerģētiskās drošības riskiem. Palielinot izkliedētu ģenerācijas jaudu īpatsvaru, dažādojot izmantojamo energoresursu klāstu, modernizējot vecās jaudas un palielinot Latvijas starpsavienojumu kapacitāti, palielinātos energoapgādes drošums.
Svarīgākie skaitļi: Importētās elektroenerģijas apjoms un īpatsvars Latvijas energobilancē 2009.gadā: 2226GWh jeb 37%.