6.4. Koģenerācija

6. Pieejamie enerģijas veidi tagad un nākotnē
6.1. Atjaunojamie energoresursi
6.2. Eiropas Savienības mērķi atjaunojamo energoresursu izmantošanā
6.3. Latvijā sasniedzamie AER izmantošanas mērķi
6.4. Koģenerācija
6.5. Neatjaunojamie energoresursi
6.6. Ietekmes uz vidi novērtējums
6.7. Energoefektivitāte
6.8. Enerģētikas infrastruktūra
6.9. Pieprasījuma un piedāvājuma savienošana
6.10. Valsts politika – izvēles


Efektīvākais energoresursu izmantošanas veids, ir ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju un labākos rezultātus nodrošina koģenerācijas tehnoloģijas. Koģenerācija ir efektīva gan, izmantojot fosilos, gan atjaunojamos resursus. Augstākā koģenerācijas efektivitāte ir gāzes sadegšanas procesā, mazāka, izmantojot atjaunojamos energoresursus. No resursu optimālas izmantošanas viedokļa koģenerācija ir izdevīgs resursu izmantošanas veids. No komerciālā viedokļa siltuma un/vai elektroenerģijas ražotājs ir ieinteresēts iespējami efektīvākā koģenerācijas procesā, vēl jo vairāk tādēļ, ka valsts atbalsts paaugstināta tarifa veidā elektroenerģijas ražošanai no AER koģenerācijas procesā ir spēkā tikai tad, ja koģenerācijas procesa efektivitāte sasniedz vismaz 34% .

Koģenerācija ir enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā vienlaikus tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija, tā nodrošinot maksimālu energoresursu izmantošanas efektivitāti.

Koģenerācija ir enerģijas ražošanas tehnoloģiskais process, kurā vienlaikus tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija, tā nodrošinot maksimālu energoresursu izmantošanas efektivitāti. Koģenerācijas tehnoloģiju izmanto siltuma un elektrības ražošanai vietās, kur elektrostacijas tuvumā ir iespējams patērēt siltumenerģiju. Koģenerācijas stacijas nepieciešamo jaudu rēķina pēc ar siltumu apgādājamās teritorijas vai patērētāja minimālās siltumslodzes vasaras periodā. Šī iemesla dēļ tiek uzskatīts, ka izkliedētajā ģenerācijā nav lietderīgi uzstādīt koģenerācijas jaudas, kuru siltuma ražošanas spēja pārsniedz 50MW. Savukārt, koģenerācijas stacijas elektrisko jaudu rēķina tikai, zinot, kāda ir prognozējamā elektrostacijas siltumjauda.

Lielākās koģenerācijas elektrostacijas Latvijā ir Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2, kuru kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 474MWel un kopējā uzstādītā siltuma jauda ir 1525MWth.

Svarīgākie skaitļi: 2007.gadā Latvijā koģenerācijā saražoti 40,9% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma, kas ir otrs augstākais rādītājs ES pēc Dānijas (42,8%). 2007.gadā koģenerācijas īpatsvars centralizētajā siltumenerģijas piegādē un patēriņā bija 55,4% no kopējām centralizētās siltumenerģijas piegādēm.

ES galvenais tiesību akts, kas veicina koģenerācijas izmantošanu siltuma un elektroenerģijas ražošanā, ir 2004.gada 11.februāra direktīva 2004/8/EK "Par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū" (direktīvas teksts latviešu valodā). Eiropas Komisija savu uzskatu, ka koģenerācijai ir ievērojams potenciāls enerģijas efektīvākā izmantošanā paudusi paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2008) 771). Sīkāku informāciju par koģenerāciju Eiropas Savienībā iespējams gūt Eiropas Komisijas energofektivitātes tīmekļa vietnē.


Komentāri

Add a New Comment
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License