2.3. Ilgtspēja

2. Klimata pārmaiņas
2.1. ANO Klimata pārmaiņu konvencija un Kioto protokols
2.2. SEG izmeši
2.3. Ilgtspēja


Ilgtspēja enerģētikā nozīmē gan iespējami zaļākas enerģijas ražošanu, gan ievērojamu patēriņa samazinājumu uz enerģijas lietošanas paradumu maiņas, iekārtu efektivitātes un ēku siltināšanas rēķina. Piemēram, enerģijas lietošanas paradumu maiņai svarīgi ir iedzīvotāju informēšanas pasākumi, kas rosina domāt par šiem jautājumiem. Piemēram, aizejot no mājas, ieteicams pilnībā izslēgt nevajadzīgās elektroiekārtas. No kopējā elektroenerģijas patēriņa Eiropas Savienībā 10% patērē iekārtas „stand-by” režīmā. Piemēram, televizors „stand-by” režīmā un tīklam pievienotas mobilo tālruņu lādēšanas iekārtas turpina patērēt elektroenerģiju.

EK dati liecina, ka 2005.gadā gaidīšanas režīmā Eiropas Savienībā darbojušies 3,7 miljardi sadzīves iekārtu, kopā patērējot aptuveni 50TWh elektronerģijas (salīdzinājumam - elektroenerģijas gada patēriņš Latvijā 2005.gadā bija aptuveni 7TWh un 2008. ap 7,8TWh), kas maksāja aptuveni 6,4 miljardus eiro un ir līdzvērtīgi 23 miljoniem tonnu CO2 izmešu. 2008.gada 17.decembrī EK pieņēma ekodizaina regulu (skat. sīkāku informāciju par regulas pieņemšanu angļu, franču vai vācu valodā un plašāku informāciju Eiropas Komisijas energoefektivitātes tīmekļa vietnē), kuras mērķis ir samazināt sadzīves un biroja tehnikas elektroenerģijas patēriņu gadīšanas režīmā (skat. vairāk informācijas patērētājiem par gaidīšanas režīmu). EK aprēķinājusi, ka šīs regulas prasību izpildīšana līdz 2020.gadam ļaus uzlabot iekārtu energoefektivitāti gaidīšanas režīmā par 75%. Šāds elektroenerģijas patēriņa samazinājuma apjoms ir līdzvērtīgs aptuveni 14 miljoniem tonnu CO2 izmešu, kas nenonāks atmosfērā.

No labas pārvaldības un labas saimniekošanas principiem izriet, ka sabiedrības (ekonomika, politika, citas jomas) attīstības plānošanā jāņem vērā resursu efektīvas izmantošanas faktors. Enerģētikas jautājumi ir īpaši aktuāli ilgtspējīgas būvniecības un transporta sistēmu (jebkuru sabiedrisko infrastruktūras objektu vai sistēmu) attīstības kontekstā. Jaunām būvēm jābūt energoefektīvām - tādām, kam nepieciešama minimāla apsilde vai minimāla dzesēšana un elektroenerģijas patēriņš apgaismošanai nepieciešams tikai diennakts tumšajā laikā. Transporta sistēmas jāāttīstā tā, lai it īpaši pilsētu iedzīvotājiem nebūtu jāizmanto privātais transports, lai pārvietotos blīvi apdzīvotās vietās un nokļūšanu no dzīvesvietas uz mācību iestādi. Darba vietu vai sabiedrisko institūciju jānodrošina ar ekoloģisku (tādu, ko darbina elektrība, biogāze, biodīzelis vai bioetanols). Labi piemēri, kā to risināt, atrodami Skandināvijas valstīs. Piemēram, Zviedrijā Norčēpingas un Stokholmas sabiedriskais transports kā degvielu izmanto biogāzi. Lēmumu pieņemšanai par apdzīvotu vietu stratēģisko attīstību jāņem vērā visi ilgtspējības faktori.


Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License