Latvijā

Enerģētikas politikas pamatnostādnes
Latvijā
Eiropā


62. Latvijas valdība 2006.gadā apstiprinājusi Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam. Tas ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus enerģētikā turpmākajiem desmit gadiem un iezīmē arī nozares ilgtermiņa attīstības virzienus. Kā galvenie pildāmie uzdevumi enerģētikā definēti energoapgādes drošuma palielināšana, enerģijas pieejamības nodrošināšana iedzīvotājiem, energoefektivitātes pasākumu īstenošana un atjaunojamo energoresursu plaša un efektīva izmantošana enerģijas ražošanā, kas sakrīt ar reālajām enerģijas patēriņa prognozēm un ES enerģētikā uzstādīto mērķu sasniegšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanu.

63. Pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma ziņojumā par 2008.gadu izteiktās prognozes liecina, ka ir sagaidāma būtiska un ilgstoša globālās ekonomiskās lejupslīdes ietekme uz enerģijas gala patēriņu. ES noteiktajā vairāku enerģijas un klimata mērķu sasniegšanas atskaites punktā – 2020.gadā – prognozētais elektroenerģijas gada patēriņš ir 8792 gigavatstundas, kas ir ievērojama korekcija, salīdzinot ar PSO ikgadējā ziņojumā par 2007.gadu paustajām prognozēm šim pašam atskaites periodam, kad tika lēsts 11300GWh apmērā. Tātad, izvērtējot patēriņa pieauguma samazinājumu turpmākajos gados, prognozes korekcija atšķiras par 2508GWh un šis apjoms ir pielīdzināms Latvijas elektroenerģijas 2009.gada importa eksporta starpībai (-2226GWh).

64. Latvijas enerģētikas politikas pamatnostādnes balstās uz Eiropas Savienībā definētiem un Latvijas enerģētikas politikai svarīgiem pamatprincipiem – Latvijas enerģētikas politika saskan ar vispārējiem Eiropas Savienības enerģētikas politikas principiem, kuru mērķis ir padarīt enerģijas ražošanu un izlietošanu draudzīgāku videi un mazināt enerģijas piegādes riskus. Savukārt Energoapgādes drošības pamatā ir enerģijas resursu avotu un piegāžu diversifikācija un pašnodrošinājuma paaugstināšana. Brīvs un likvīds enerģijas tirgus, konkurence un atvērtība investīcijām ir apstiprināto enerģētikas pamatnostādņu ieviešanas mērķis un priekšnoteikums vienlaikus. Tāpat jāņem vērā, ka enerģētikas politika ir nozare, kuras daudzi aspekti jāsaskaņo ar vides un ārlietu politiku.

65. Vairāk Baltijas reģiona konteksta un par infrastruktūru.

66. Svarīgākie skaitļi: Latvijā elektroenerģijas gala patēriņa prognozes korekcija 2020.gadam parāda samazinājumu par 2508GWh, salīdzinot ar prognozēm pirms ekonomikas lejupslīdes.


68. Pamatnostādņu mērķis ir risināt šādas galvenās problēmas enerģētikā:
1. paaugstināt energoapgādes drošumu:
- radot apstākļus elektroenerģijas ģenerēšanas pašnodrošinājuma pieaugumam;
- sekmējot pašnodrošinājuma ar primārajiem energoresursiem (skaidrot jēdzienu! ) pieaugumu;
- veicinot primāro enerģijas resursu piegāžu dažādošanu;
- novēršot Baltijas elektroenerģijas tirgus izolāciju (pašlaik Baltijas valstīm vērā ņemami elektroenerģijas savienojumi ir ar Krieviju, Baltkrieviju un Somiju, taču, lai Baltijas valstis iekļautos ES enerģijas tirgū, nepieciešams izveidot starpsavienojumus ar Poliju, Zviedriju un papildus savienojumu ar Somiju (Estlink-2));
2. nodrošināt iedzīvotājiem enerģijas pieejamību un pietiekamību, pilnveidojot enerģijas apgādes infrastruktūru un plaši realizējot enerģijas efektivitātes pasākumus patērētāju sektorā;
3. saglabāt un palielināt atjaunojamo energoresursu efektīvu izmantošanu un enerģijas ražošanu koģenerācijas procesā.

69. Pamatnostādnēs definēti arī indikatori, pēc kuriem noteikt pamatnostādņu īstenošanas rezultativitāti:

70. Pašnodrošinājuma līmenim ar elektroenerģiju uz 2012. gadu ir jāsasniedz 80%, bet uz 2016. gadu – 100% līmeni, kam nepieciešams Latvijā ieviest ne mazāk kā 700 MW jaunu jaudu, tajā skaitā cieto kurināmo izmantojošu elektrostaciju ar jaudu aptuveni 400 MW;

71. Vietējo primāro energoresursu izmantošanai ir jāpieaug no 65 PJ pašlaik līdz 82 PJ 2016.gadā, kas primāro enerģijas resursu struktūrā veidos pašnodrošinājumu vismaz 36 – 37% līmenī;

72. Kopējā valsts elektroenerģijas patēriņā piegādes jānodrošina ar atjaunojamiem avotiem (RES-E) 49,3% apjomā 2010. gadā;

73. Enerģijas intensitātei 2010., 2015. un 2020. gadā attiecīgi ir jāsamazinās līdz 0,35, 0,28 un 0,22 TOE/1000 EUR (2000.); (skaidrot par TOE )

74. Laika posmā līdz 2016. gadam jāapgūst koģenerācijas potenciāls Latvijas lielākajās pilsētās (ieskaitot Rīgu) ar kopējo siltumslodzi aptuveni 300 MWth. Pārējās Latvijas pilsētās ir jāapgūst koģenerācijas potenciāls ar kopējo siltumslodzi aptuveni 100 MWth;

75. Laika posmā līdz 2020. gadam jāsamazina īpatnējais siltumenerģijas patēriņš (skaidrot ) ēkās no 220-250 kWh/m2/gadā līdz 150 kWh/m2/gadā;

76. Siltumenerģijas ražošanas iekārtām vidējo efektivitātes līmeni valstī laika posmā līdz 2016. gadam jāpaaugstina no 68% līdz 80%-90%, bet vidējo siltumenerģijas zudumu līmeni siltumenerģijas pārvades un sadales tīklos jāsamazina no 17% uz 14%.


Komentāri

Add a New Comment
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License