6.7. Energoefektivitāte

6. Pieejamie enerģijas veidi tagad un nākotnē
6.1. Atjaunojamie energoresursi
6.2. Eiropas Savienības mērķi atjaunojamo energoresursu izmantošanā
6.3. Latvijā sasniedzamie AER izmantošanas mērķi
6.4. Koģenerācija
6.5. Neatjaunojamie energoresursi
6.6. Ietekmes uz vidi novērtējums
6.7. Energoefektivitāte
6.8. Enerģētikas infrastruktūra
6.9. Pieprasījuma un piedāvājuma savienošana
6.10. Valsts politika – izvēles


Divi būtiskākie enerģijas veidi, kas nepieciešami ikdienā, ir siltums un elektrība, turklāt siltumenerģijas patēriņš ir aptuveni trīs reizes lielāks nekā elektroenerģijas patēriņš. Šāda resursu izlietojuma proporcija ļauj cerīgi skatīties uz iespējām ietaupīt tieši uz siltumenerģijas patēriņa samazināšanas rēķina, ko var panākt, aktīvi un tālredzīgi īstenojot energoefektivitātes pasākumus mājsaimniecību, valsts, pašvaldību un uzņēmējdarbības vides līmenī.

Energoefektivitātes pasākumu veikšana (galvenokārt siltuma, bet arī elektroenerģijas taupības pasākumi) un sabiedrības informēšana par iespējamu līdzdalību tajos ir darbības virziens, kam jāvelta būtiski resursi. Galvenais pasākumu veiksmes kritērijs ir samazināts siltuma un elektroenerģijas patēriņš un efektīvāka energoresursu izmantošana gan privātajā, gan valsts un pašvaldības, gan komerciālajā sektorā.

Latvijas Nacionālais energoefektivitātes rīcības plāns valdībā apstiprināts 2008.gada 3.maijā. Latvijā īpatnējā siltumpatēriņa rādītājs svārstās robežās no 220 līdz 250kWh/m2 un energoefektivitātes rīcības plānā paredzēts, ka līdz 2020.gadam, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, jāsasniedz 195kWh/m2 ar nosacītu starpposmu 2016.gadā, kad īpatnējam siltumpatēriņam uz kvadrātmetru jāsarūk vidēji līdz 195kWh/m2.

Energoefektivitāti var vērtēt arī no zudumu viedokļa - cik enerģijas pazūd pārvadē un sadalē. Ja runā par enerģijas zudumiem ceļā no ražotāja līdz patērētājam, tad iespējas uzlabot situāciju joprojām ir - 2008.gadā kopējais zudumu apjoms mērāms 7 petadžoulos (PJ), no kuriem 53% jeb 3,69PJ tiek zaudēti centralizētajā siltumapgādē un 41,3% jeb 2,87PJ elektropārvadē. Gāzes pārvadē "pazūd" 0,34PJ enerģijas jeb 4,8% no kopējā zudumu apjoma.

Svarīgākie skaitļi: vidējais īpatnējais siltumpatēriņš uz vienu dzīvojamās telpas kvadrātmetru Rīgā ir 230kWh. Sasniedzamais mērķis pēc energoefektivitātes pasākumu īstenošanas – 150kWh/m2.


Komentāri

Add a New Comment
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License