Enerģijas avoti tuvākajā nākotnē

5. Enerģijas pieprasījums un piedāvājums
5.1. Enerģijas pieprasījums Latvijā
5.2. Enerģijas piedāvājums Latvijā
5.3. Elektroenerģijas ģenerācijas avoti
5.4. Siltumenerģijas ģenerācijas avoti
5.5. Enerģijas avoti tuvākajā nākotnē


Būtiskas izmaiņas Baltijas kopējā spējā nodrošināt reģionu ar elektroenerģiju notika līdz ar Ignalinas AES otrā bloka slēgšanu (skaidrot sīkāk!). 2009.gada beigās no ģenerējošo jaudu saraksta pilnībā pazuda atomenerģija, kas līdz AES slēgšanai nodrošināja ap 45% no saražotās elektroenerģijas reģionā un kuras jauda bija 1200MWel. Līdz ar to būtiski palielināsies dabasgāzes, mazuta un degslānekļa īpatsvars elektroenerģijas ražošanā Baltijas valstīs.

Elektroenerģijas un jaudas pieprasījuma prognozes liecina, ka globālā ekonomiskā krīze ietekmējusi elektroenerģijas patēriņu Latvijā un elektroenerģijas patēriņš 2008.gada līmenī ar tam atbilstošu jaudu nepieciešamību atkal tiks sasniegts 2015.gadā.

Jau tuvākā nākotnē Baltijas valstu likumdevējiem, valdībām un enerģētikas uzņēmumiem būs jāpieņem lēmumus par papildus ģenerējošo jaudu būvēšanu gan Baltijā kopumā, gan atsevišķi Latvijā. Četri visvairāk apspriestie risinājumi Latvijas elektroenerģijas ģenerācijas spējas celšanai ir:
a. ir pieņemts lēmums par koģenerācijas stacijas – Rīgas TEC-2 otrā bloka ar aptuveni 400MW jaudu - būvniecību, to, līdzīgi kāirmo, darbinās dabas gāze;
b. cietā kurināmā elektrostacija Kurzemē (Liepāja tiek minēta kā ticamākais risinājums, taču ir apspriesta arī Ventspils, kurā vietējām siltumapgādes vajadzībām jau ir uzbūvēta moderna mazjaudas 75MW TEC, kas ļauj ražot arī elektroenerģiju);
c. vēja parks Baltijas jūras selgā Kurzemes piekrastē ar kopējo jaudu ap 300MW. Šī risinājuma īstenošanai vispirms jāīsteno pārvades tīkla jaudas celšana līdz 330kV pārvades jaudai (to paredz BEMIP plāns, ar kura ietvaros pieejamo ES finansiālo atbalstu tiks stiprināta energoapgāde Kurzemē), lai VES saražoto elektroenerģiju būtu iespējams ievadīt tīklā. Tāpat, uzstādītajām VES jaudām nepieciešamas balansējošās jaudas, kas kompensētu tīklam no VES pievadītās elektroenerģijas iztrūkumu bezvēja apstākļos;
d. sava AES ar jaudu 400-600MW, taču ne ātrāk par 2025.-2030.gadu, kad kļūs komerciāli pieejami t.s. ceturtās paaudzes kodolreaktori.

Svarīgākie skaitļi: Prognozētā kopējā nepieciešamā elektroenerģijas ražošanas jauda 2015.gadā, lai spētu saražot pietiekamu elektroenerģijas apjomu: 1414MWel


Komentāri

Add a New Comment
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License