7.4. Enerģētikas saikne ar ekonomisko attīstību

7. Mērķa formulējums: nacionālās intereses
7.1. Attīstības un ilgtspējības intereses
7.2. Drošības intereses
7.3. Enerģētiskās atkarības mazināšana
7.4. Enerģētikas saikne ar ekonomisko attīstību


No enerģētikas attīstības viedokļa jāņem vērā divas būtiskas ietekmes. Pirmkārt, kā ekonomiskā situācija ietekmē enerģētikas un enerģētikas politikas attīstību? Otrkārt, kāda ietekme uz ekonomiskās attīstības potenciālu ir, piemēram, enerģētikas infrastruktūras projektiem un enerģētikas politikai?

Pirmajā gadījumā (un to apstiprina arī Latvijas piemērs) ekonomiskas lejupslīdes apstākļos jāpārskata elektroenerģijas patēriņa pieauguma prognozes, kas, savukārt ietekmē nākotnē nepieciešamo ģenerācijas jaudu prognozes un elektroenerģijas ražošanas infrastruktūras attīstības plānus. Tomēr pat ekonomiskās lejupslīdes apstākļos Latvijai nepieciešami ieguldījumi enerģijas ražošanas infrastruktūras attīstībā, ja tā joprojām vēlas līdz 2012.gadam sasniegt 80% pašnodrošinājumu (šobrīd tas ir aptuveni 60%) ar elektroenerģiju (Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam, 5.5.nodaļa, 143.rindkopa).

Enerģētikas infrastruktūras objektu būvniecības laikā ekonomisku labumu gūst arī ar enerģētiku tiešā veidā nesaisitītu nozaru uzņēmumi - pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi, ceļu būvētāji un citi.

Otrajā gadījumā jāņem vērā, ka infrastruktūras attīstībai teju vienmēr ir potenciāls veicināt arī rūpnieciskās ražošanas attīstību tuvu vērā ņemamiem enerģētikas infrastruktūras objektiem, jo tie nodrošina ražošanas procesiem nepieciešamo elektroenerģiju un, TEC gadījumā, arī siltumenerģiju. Jāatceras, ka tieši iespēja lietderīgi izlietot siltumenerģiju ir svarīgs aspekts izkliedētajā enerģijas ražošanā. Vienlaikus enerģētikas infrastruktūras objektu attīstīšana dod iespēju strādāt arī būvniecības uzņēmumiem. Enerģētikas objektu būvniecība var nodrošināt darbu vairākiem uzņēmumiem vairākus gadus, piesaistot gan būvmateriālu un iekārtu ražotājus, gan būvuzņēmumus, gan apkalpojošās sfēras uzņēmumus. Enerģētikas infrastruktūras objektu būvniecības laikā ekonomisku labumu gūst arī ar enerģētiku tiešā veidā nesaisitītu nozaru uzņēmumi - pārtikas ražotāji, ēdināšanas uzņēmumi, ceļu būvētāji un citi. Ieguldījumi enerģētikas infrastruktūrā vienmēr prasa ievērojamus līdzekļus, līdz ar to arī naudas plūsma šādu objektu attīstīšanas gadījumā ir ievērojama un materializējas gan apgrozījumā, gan nodokļos.

Ekonomisko faktoru ietekme

Būtiskākie faktori enerģijas ražošanas veida izvēlē ir prognozējama elektroenerģijas cena, sākotnējie kapitālieguldījumi, uzturēšanas izmaksas, ieskaitot degvielas / kurināmā izmaksas. Kapitālieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu noteikšanai izmantoti Starptautiskās enerģētikas aģentūras 2007. gadā apkopotie dati par reālām izmaksām laika posmā no 2005.-2006. gadam uzbūvētām elektrostacijām. Kapitālieguldījumi ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas uzbūvēšanai – izpēti, projektēšanu, iekārtas, montāžu un būvdarbus, uzraudzību, kā arī kapitāla izmaksas (kredītsaistības būvniecības periodā).

Ekspluatācijas izmaksas ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas apkalpošanai – apkalpojošā personāla darba algas, remontu izmaksas, materiālus un citas izmaksas.

Elektroenerģijas ražošanas cenu veido tādas izmaksas kā kurināmais, ekspluatācijas izmaksas, un kapitālizmaksas (ietver investīciju atmaksāšanos 15 gadu periodā, izmantojot diskonta likmi 15%). Kurināmā izmaksas rēķinātas, izmantojot reālās kurināmā cenas 2007./2008. gados.

Nevienam no konkrētiem fosilā kurināmā veidam nav vērā ņemamu cenu priekšrocību. Izmantojot tādus fosilos kurināmos kā dabas gāzi, ogles, kūdru un kodoldegvielu, elektroenerģijas cena svārstās salīdzinoši nelielā amplitūdā 65-80 EUR/MWh. Izmantojot biomasu, šis līmenis ir nedaudz augstāks – aptuveni 90 EUR/MWh.

Izmantojot tādus atjaunojamos energoresursus kā vējš un hidroenerģija, elektroenerģijas cena ir ievērojami augstāka – 110-140 EUR/MWh. Prakse rāda, ka pie lielāka jaudas izmantošanas koeficienta arī šāda veida elektroenerģija var veiksmīgi konkurēt ar fosilo elektroenerģiju, tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos nav iespējams sasniegt lielāku jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā.

Visjutīgākais variants attiecībā uz kurināmā cenas ietekmi uz enerģijas cenu ir dabasgāzes izmantošana, jo šajā gadījumā kurināmajam ir vislielākais īpatsvars elektroenerģijas cenā (tuvu 70%).

Kurināmā cena ir visjutīgākais faktors, ja tiek izmantots fosilais kurināmais. Visjutīgākais variants attiecībā uz kurināmā cenas ietekmi uz enerģijas cenu ir dabasgāzes izmantošana, jo šajā gadījumā kurināmajam ir vislielākais īpatsvars elektroenerģijas cenā (tuvu 70%). Tādiem cietā kurināmā veidiem kā oglēm un kūdrai ir ievērojami zemāka jutība pret cenas izmaiņu, jo to īpatsvars elektroenerģijas cenā ir zemāks (aptuveni 35-45%).

Emisijas kvotas cenai (ja kvotas jāpērk) ir liela ietekme uz tādu fosilo kurināmo izmantošanu kā kūdra un ogles. Liela ietekme ir arī dabas gāzes izmantošanas gadījumā. Ja kvotas cena nepārsniedz 20-30 EUR/t, tās ietekme uz dažādiem kurināmo veidiem ir neliela.

No ekonomiskā viedokļa Latvijā bāzes slodzes segšanai būtu ieteicams būvēt elektrostaciju, kura darbotos ar oglēm vai ogļu, kūdras (kūdrai ir vienas no augstākajām SEG emisiju izmaksām!) un biomasas maisījumu. Tā kā tīras biomasas izmantošanas variants ir dārgāks par citu cieto kurināmo izmantošanas variantiem, biomasu būtu ieteicams izmantot maisījumā ar tādiem cietā kurināmā veidiem kā ogles un kūdra.


Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License