Ekonomisko faktoru ietekme

Klimata pārmaiņas
-ANO Klimata pārmaiņu konvencija un Kioto protokols
-SEG izmeši
-Enerģētikas saikne ar ekonomisko attīstību
-Nacionālā drošība
-Ekonomisko faktoru ietekme
-Ilgtspēja


43. Būtiskākie faktori enerģijas ražošanas veida izvēlē ir prognozējama elektroenerģijas cena, sākotnējie kapitālieguldījumi, uzturēšanas izmaksas, ieskaitot degvielas / kurināmā izmaksas. Kapitālieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu noteikšanai izmantoti Starptautiskās enerģētikas aģentūras 2007. gadā apkopotie dati par reālām izmaksām laika posmā no 2005.-2006. gadam uzbūvētām elektrostacijām . Kapitālieguldījumi ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas uzbūvēšanai – izpēti, projektēšanu, iekārtas, montāžu un būvdarbus, uzraudzību, kā arī kapitāla izmaksas (kredītsaistības būvniecības periodā).

41. Cik maksā enerģija? Jārada priekšstats, ka ir arī citas izmaksas!
42. Kāds makroekonomiskais efekts ir no tā, ka ražojam enerģiju paši? Maksājumu bilances konteksts!
44. Arī argumentus par labu tīrai biomasai (Silavas prezentācija par “kritušo” biomasu).

45. Svarīgākie skaitļi: ???

46. Savērst:

47. Tabula: Kapitālieguldījumi un ekspluatācijas izmaksas, EUR/kWe

48. Ekspluatācijas izmaksas ietver visas nepieciešamās izmaksas elektrostacijas apkalpošanai – apkalpojošā personāla darba algas, remontu izmaksas, materiālus un citas izmaksas.

49. Elektroenerģijas ražošanas cenu veido tādas izmaksas kā kurināmais , ekspluatācijas izmaksas, un kapitālizmaksas (ietver investīciju atmaksāšanos 15 gadu periodā, izmantojot diskonta likmi 15%). Kurināmā izmaksas rēķinātas, izmantojot reālās kurināmā cenas 2007./2008. gados.

50. Nevienam no konkrētiem fosilā kurināmā veidam nav vērā ņemamu cenu priekšrocību. Izmantojot tādus fosilos kurināmos kā dabas gāzi, ogles, kūdru un kodoldegvielu, elektroenerģijas cena svārstās salīdzinoši nelielā amplitūdā 65-80 EUR/MWh. Izmantojot biomasu, šis līmenis ir nedaudz augstāks – aptuveni 90 EUR/MWh.

51. Izmantojot tādus atjaunojamos energoresursus kā vējš un hidroenerģija, elektroenerģijas cena ir ievērojami augstāka – 110-140 EUR/MWh. Prakse rāda, ka pie lielāka jaudas izmantošanas koeficienta arī šāda veida elektroenerģija var veiksmīgi konkurēt ar fosilo elektroenerģiju, tomēr Latvijas klimatiskajos apstākļos nav iespējams sasniegt lielāku jaudas izmantošanas stundu skaitu gadā. (skaidrot ar datiem, kāpēc!)

52. Kurināmā cena ir visjutīgākais faktors, ja tiek izmantots fosilais kurināmais. Visjutīgākais variants attiecībā uz kurināmā cenas ietekmi ir dabasgāzes izmantošana, jo šajā gadījumā kurināmajam ir vislielākais īpatsvars elektroenerģijas cenā (tuvu 70%). Tādiem cietā kurināmā veidiem kā oglēm un kūdrai ir ievērojami zemāka jutība pret cenas izmaiņu, jo to īpatsvars elektroenerģijas cenā ir zemāks (aptuveni 35-45%).

53. Emisijas kvotas cenai (ja kvotas jāpērk) ir liela ietekme uz tādu fosilo kurināmo izmantošanu kā kūdra un ogles. Liela ietekme ir arī dabas gāzes izmantošanas gadījumā. Ja kvotas cena nepārsniedz 20-30 EUR/t, tās ietekme uz dažādiem kurināmo veidiem ir neliela.

54. No ekonomiskā viedokļa Latvijā bāzes slodzes segšanai būtu ieteicams būvēt elektrostaciju, kura darbotos ar oglēm vai ogļu, kūdras (kūdrai ir vienas no augstākajām SEG emisiju izmaksām!) un biomasas maisījumu. Tā kā tīras biomasas izmantošanas variants ir dārgāks par citu cieto kurināmo izmantošanas variantiem, biomasu būtu ieteicams izmantot maisījumā ar tādiem cietā kurināmā veidiem kā ogles un kūdra.


Komentāri

Add a New Comment
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License