7.2. Drošības intereses

7. Mērķa formulējums: nacionālās intereses
7.1. Attīstības un ilgtspējības intereses
7.2. Drošības intereses
7.3. Enerģētiskās atkarības mazināšana
7.4. Enerģētikas saikne ar ekonomisko attīstību


Laikā, kad militāra spēka lietošana valstu domstarpību risināšanai kļūst arvien neierastāka, varas paušanas instrumentu sarakstā parādās citas metodes, kas ir pietiekami ietekmīgas, lai viena valsts varētu piespiest citu valsti vai vairākas valstis īstenot noteiktu rīcību. Enerģētika ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajiem varas instrumentiem starptautiskajās attiecībās. Līdz ar to var uzskatīt, ka enerģētikai ir arvien pieaugoša loma kā valstu nacionālās drošības svarīgam aspektam.

Enerģētisko drošību ietekmē tas, vai valstī tiek iegūti energoresursi (nafta, gāze, ogles, citi elektrības un siltuma ražošanai būtiski resursi), ja energoresursi tiek importēti, tad no cik avotiem un kādā apjomā tie tiek importēti, kā arī, kādas ir elektroenerģijas un siltuma ražošanas jaudas.

Publiskajā retorikā enerģētikas lomu nacionālajā drošībā apzīmē ar vārdiem “enerģētiskā drošība” vai “enerģijas piegādes drošība”, ar ko tiek saprasta valsts spēja nodrošināt savas enerģētiskās – elektroapgādes un siltumapgādes – vajadzības, nenonākot atkarībā no ārvalstu piegādātāja vai piegādātājiem. Enerģētisko drošību ietekmē tas, vai valstī tiek iegūti energoresursi (nafta, gāze, ogles, citi elektrības un siltuma ražošanai būtiski resursi), ja energoresursi tiek importēti, tad no cik avotiem un kādā apjomā tie tiek importēti, kā arī, kādas ir elektroenerģijas un siltuma ražošanas jaudas.

Ja valstij nav savu energoresursu un tie tiek lielā apjomā importēti no viena piegādātāja un nav arī savu enerģijas ražošanas jaudu, arī elektroenerģija tiek importēta un nav starpsavienojumu infrastruktūras energoresursu vai elektroenerģijas piegādes iespēju dažādošanai, tad var uzskatīt, ka šāda situācija ir zemas enerģētiskās drošības situācija, kas rada riskus nacionālajai drošībai.

Energoapgādes drošību var palielināt investīcijas rezerves un stratēģiskajās jaudās, kā arī jaudu, energoresursu un resursu piegādes avotu dažādošana, tajā skaitā, attīstot vietējo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā.

Šī iemesla dēļ, domājot par elektroenerģijas un siltuma ražošanā izmantojamo energoresursu un to piegādes jaudu dažādošanu, jāņem vērā enerģijas piegādes drošības jeb enerģētiskās drošības konteksts. Latvija importē galveno energoresursu enerģijas ražošanai – dabasgāzi un importē to no viena piegādātāja, kas norāda uz enerģētiskās drošības riskiem. Palielinot izkliedētu ģenerācijas jaudu īpatsvaru, dažādojot izmantojamo energoresursu klāstu, modernizējot vecās jaudas un palielinot Latvijas starpsavienojumu kapacitāti, palielinātos energoapgādes drošums.

Energoapgādes drošību var palielināt investīcijas rezerves un stratēģiskajās jaudās, kā arī jaudu, energoresursu un resursu piegādes avotu dažādošana, tajā skaitā, attīstot vietējo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā. Tāpat jāņem vērā, ka apgādes drošumu mazina lielā īpatsvarā uzstādītas nestabilas jaudas ar slikti prognozējamu darba režīmu (saule, vējš, plūdmaiņa) – tīkla apgādes stabilitātes dēļ šādām jaudām ir nepieciešama balansēšana, kas parasti tiek risināta ar t.s. bāzes jaudu palīdzību. Bāzes stacijas ir relatīvi lielas jaudas termoelektrostacijas vai atomelektrostacijas, kas tehnoloģisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ tiek darbinātas stabilos režīmos ar maksimāli pieejamo jaudu. Savu bāzes elektrostaciju trūkums ir radījis Latvijas energosistēmu atkarību no importētām bāzes jaudām. Tas nozīmē, ka Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma pamatelementi pašlaik ir ārpus Latvijas ietekmes, jo ir jāimportē vai nu elektroenerģija vai energoresursi elektroenerģijas ražošanai.

Būtiskākie Latvijā importētie primārie energoresursi ir dabas gāze un degviela. Jāparedz elektroenerģijas ražošanā un apkurē izmantoto tehnoloģiju pilnveidošanas pasākumi, kas enerģijas ražošanā ļautu pakāpeniski palielināt biomasas īpatsvaru. Par tehniski apgūstamu tiek uzskatīts ievērojams AER potenciāls, it īpaši koksnes biomasas un selgas vēja segmentos. Koksnes biomasu iespējams izmantot divreiz lielākā apjomā nekā tas darīts līdz šim. Šāds attīstības scenārijs atbilstu tendencei attīstīt izkliedēto elektrības un siltuma ģenerāciju Latvija slielākajās pilsētās un reģionos, kur ir pietiekams siltuma patēriņš, lai būtu ekonomiski izdevīgi uzstādīt vidējas vai mazas jaudas koģenerācijas spēkstacijas.

Drošības izaicinājumi Baltijas valstīm

Ņemot vērā Baltijas valstu enerģētikas īpatnības, divi būtiskākie izaicinājumi Baltijas reģionālajai un nacionālajai drošībai ir pieaugoša atkarība no dabasgāzes importa no viena piegādes avota (Krievijas faktors) enerģijas piegādē Baltijas valstīm, kā arī nepieciešamība rast racionālu risinājumu reģionālajai elektroapgādei pēc Ignalinas AES pilnīgas slēgšanas.

Ir pieņemts uzskatīt, ka enerģijas piegādes drošība ietver vismaz vienu vai vairākus šādus faktorus:

  • pietiekamas ģenerācijas jaudas un pietiekami piegādes apjomi, lai nodrošinātu mājsaimniecību un ekonomikas pamatvajadzības un izaugsmi;
  • pašpietiekamība un pašnodrošinājums, nodrošinājums un aizsardzība pret piegādes pārrāvumiem;
  • aizsardzība pret enerģijas cenu nestabilitāti;
  • enerģijas ražotņu un infrastruktūras fiziska uzticamība un drošība;
  • tehnoloģiju un resursu piegādes avotu dažādība;
  • draudi kaimiņvalstīm vai no kaimiņvalstu puses;
  • labi funkcionējoši enerģijas tirgi;
  • piegādes ekonomiskā ilgtspēja (ienesīgums);
  • draudzīgums videi un vides ilgtspēja.

Visas iespējamo problēmu novēršanas stratēģijas pēc definīcijas pieļauj noteiktu riska iespējamību, jo pastāvīgas pilnīgas enerģijas piegādes drošības izmaksas ir nepieņemami augstas gan no ekonomiskā, gan sociālā viedokļa. Tas nozīmē, ka no enerģijas piegādes drošības ilgtspējas viedokļa, ir jāparedz tādas aktivitātes, kas spētu mīkstināt to risku negatīvo ietekmi, kuru pastāvīgai un pilnīgai novēršanai ir nepieņemamas izmaksas.

Enerģētika ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajiem varas instrumentiem starptautiskajās attiecībās. Līdz ar to var uzskatīt, ka enerģētikai ir arvien pieaugoša loma kā valstu nacionālās drošības svarīgam aspektam.

Laikā, kad militāra spēka lietošana valstu domstarpību risināšanai kļūst arvien neierastāka, varas paušanas instrumentu sarakstā parādās citas metodes, kas ir pietiekami ietekmīgas, lai viena valsts varētu piespiest citu valsti vai vairākas valstis īstenot noteiktu rīcību. Enerģētika ir kļuvusi par vienu no ietekmīgākajiem varas instrumentiem starptautiskajās attiecībās. Līdz ar to var uzskatīt, ka enerģētikai ir arvien pieaugoša loma kā valstu nacionālās drošības svarīgam aspektam.

Publiskajā retorikā enerģētikas lomu nacionālajā drošībā apzīmē ar vārdiem “enerģētiskā drošība” vai “enerģijas piegādes drošība”, ar ko tiek saprasta valsts spēja nodrošināt savas enerģētiskās – elektroapgādes un siltumapgādes – vajadzības, nenonākot atkarībā no ārvalstu piegādātāja vai piegādātājiem. Enerģētisko drošību ietekmē tas, vai valstī tiek iegūti energoresursi (nafta, gāze, ogles, citi elektrības un siltuma ražošanai būtiski resursi), ja energoresursi tiek importēti, tad no cik avotiem un kādā apjomā tie tiek importēti, kā arī, kādas ir elektroenerģijas un siltuma ražošanas jaudas.

Ja valstij nav savu energoresursu un tie tiek lielā apjomā importēti no viena piegādātāja un nav arī savu enerģijas ražošanas jaudu, arī elektroenerģija tiek importēta un nav starpsavienojumu infrastruktūras energoresursu vai elektroenerģijas piegādes iespēju dažādošanai, tad var uzskatīt, ka šāda situācija ir zemas enerģētiskās drošības situācija, kas rada riskus nacionālajai drošībai.

Palielinot izkliedētu ģenerācijas jaudu īpatsvaru, dažādojot izmantojamo energoresursu klāstu, modernizējot vecās jaudas un palielinot Latvijas starpsavienojumu kapacitāti, palielinātos energoapgādes drošums.

Šī iemesla dēļ, domājot par elektroenerģijas un siltuma ražošanā izmantojamo energoresursu un to piegādes jaudu dažādošanu, jāņem vērā enerģijas piegādes drošības jeb enerģētiskās drošības konteksts. Latvija importē galveno energoresursu enerģijas ražošanai – dabasgāzi un importē to no viena piegādātāja, kas norāda uz enerģētiskās drošības riskiem. Palielinot izkliedētu ģenerācijas jaudu īpatsvaru, dažādojot izmantojamo energoresursu klāstu, modernizējot vecās jaudas un palielinot Latvijas starpsavienojumu kapacitāti, palielinātos energoapgādes drošums.

Svarīgākie skaitļi: Importētās elektroenerģijas apjoms un īpatsvars Latvijas energobilancē 2009.gadā: 2226GWh jeb 37%.

Energoapgādes drošību var palielināt investīcijas rezerves un stratēģiskajās jaudās, kā arī jaudu, enrgoresursu un resursu piegādes avotu dažādošana. Tāpat jāņem vērā, ka apgādes drošumu mazina lielā īpatsvarā uzstādītas nestabilas jaudas ar slikti prognozējamu darba režīmu (saule, vējš, plūdmaiņa) – tīkla apgādes stabilitātes dēļ šādām jaudām ir nepieciešama balansēšana, kas parasti tiek risināta ar t.s. bāzes jaudu palīdzību. Bāzes stacijas ir relatīvi lielas jaudas termoelektrostacijas vai atomelektrostacijas, kas tehnoloģisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ tiek darbinātas stabilos režīmos ar maksimāli pieejamo jaudu. Savu bāzes elektrostaciju trūkums ir radījis Latvijas energosistēmu atkarību no importētām bāzes jaudām. Tas nozīmē, ka Latvijas elektroapgādes sistēmas drošuma pamatelementi pašlaik ir ārpus Latvijas ietekmes, jo ir jāimportē vai nu elektroenerģija vai energoresursi elektroenerģijas ražošanai.

Būtiskākie Latvijā importētie primārie energoresursi ir dabas gāze un degviela. Jāparedz elektroenerģijas ražošanā un apkurē izmantoto tehnoloģiju pilnveidošanas pasākumi, kas enerģijas ražošanā ļautu pakāpeniski palielināt biomasas īpatsvaru. Par tehniski apgūstamu tiek uzskatīts ievērojams AER potenciāls, it īpaši koksnes biomasas un selgas vēja segmentos. Koksnes biomasu iespējams izmantot divreiz lielākā apjomā nekā tas darīts līdz šim. Šāds attīstības scenārijs atbilstu tendencei attīstīt izkliedēto elektrības un siltuma ģenerāciju Latvijas lielākajās pilsētās un reģionos, kur ir pietiekams siltuma patēriņš, lai būtu konomiski izdevīgi uzstādīt vidējas vai mazas jaudas koģenerācijas spēkstacijas.


Komentāri

Add a New Comment
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License