Domnīcas

Dalībnieki
-Valsts institūcijas
-Pašvaldības
-Industrija
-Piegādātāji un patērētāji
-Nozares profesionālās organizācijas un asociācijas
-Vides organizācijas
-NVO, domnīcas un pētniecības organizācijas
-Eiropas līmeņa dalībnieki


166. Latvijā pētniecības organizācijas tradicionāli nav bijušas aktīvas enerģētikas politikas procesu dalībnieces, tomēr ir īstenojušas ar enerģētikas politikas vai tās atsevišķu aspektu izpēti. Enerģētikas politikas ārpolitisko kontekstu ir pētījis Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI). Enerģētikas politikas normatīvās vides analīzi īsteno pētnieku grupa ar Sorosa fonda Latvija (SFL) atbalstu. Sabiedriskās politikas centrs Providus īsteno aktivitātes, kuru mērķis ir radīt plaši pieejamu informācijas un zināšanu resursu par enerģētiku Latvijā, ceļot vidējo zināšanu un izpratnes par enerģētikas politiku līmeni un ļaujot nākotnē pieņemt kompetentākus lēmumus, kā arī īstenojot sabiedriskā uzrauga funkcijas.

167. Pie domnīcām, ko var uzskatīt par enerģētikas politikas procesu dalībniekiem, pat, ja mazaktīviem, var pieskaitīt arī vairākas ārvalstu domnīcu pārstāvniecības Latvijā: Fridriha Eberta fondu (FES), Baltijas attīstības forumu (BDF), Baltijas ekonomikas forumu (BEF).


Latvijas Ārpolitikas institūts

170. Latvijas Ārpolitikas institūts (LĀI) īstenojis projektus, kuru mērķis ir analizēt enerģijas piegādes drošību Baltijas jūras reģionā. 2008. un 2009.gadā īstenots apjomīgs projekts “Enerģijas faktora ietekme uz Baltijas jūras reģiona valstu attiecībām”. Pētījuma autori no vairākām Baltijas jūra sreģiona valstīm analizējuši starpvalstu enerģētikas attiecību veidošanos un iespejamo attīstību, ņemot vērā reģiona vakstu dažādās pozīcijas un pieredzi energoresursu deficīta segšanā, importa un eksporta attiecības, atšķirīgos enerģijas portfeļus. Īpaša uzmanība pievērsta dabasgāzes piegādēm un lomai primāro energoresursu importā un Baltijas valstu un Somijas simtprocentīgajai atkarībai no viena dabasgāzes piegādātāja (Krievijas).

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS

172. Sabiedriskās politikas centrs Providus tradicionāli pievērš uzmanību horizontālajiem aspektiem dažādos politikas sektoros. Providus 2009.-2010.gadā īsteno projektu, kura mērķis ir uzlabot diskusiju par enerģētikas attīstību Latvijā kompetences līmeni, kā arī analizēt jomā līdz šim pieņemtos lēmumus, sagatavošanā esošos lēmumus, kā arī sagatavot ieteikumus enerģētikas politikas pilnveidošanai. enerģētikas politikas veidošanā līdz šim iesaistīto vai iesaistījušos dalībnieku skaitliski nav daudz un visi iesaistītie pārstāv[ējuši] šauras inetereses vai šauru viedokli. Lielākā sabiedrības daļa nav varējusi vai sp0ējusi piedalīties energ''etikas politikas apsriešanā informācijas, zināšanu un ierobežotas pieredzes dēļ. Nozares profesionālās asociācijas pauž salīdzinoši šauru uz savu specifisko interešu sasniegšanu orientētu viedokli, atstājot tukšu "sabiedriskā uzrauga" nišu enerģētikas politikā. Šāda sabiedriskā uzrauga loma ir sniegt objektīvu informāciju, darīt zināmus faktus, analizēt un skaidrot norises, par atskaites punktu uzskatot Latvijas stratēģiskās intereses enerģētikā, kas izriet no definētajām enerģētikas politiku noteicošajām politikas pamatnostādnēm un enerģētiskās drošības un ilgtspējības loģikas.

Sorosa fonds – Latvija

174. Sorosa Fonds – Latvija (SFL) 2010.gadā publiskos pētījumu par enerģētikas politikas izaicinājumiem Latvijā. Pētījuma "Latvijas enerģētikas politika: ceļā uz ilgtspējīgu un curspīdīgu enerģētikas sektoru" autori aplūko tādus enerģētikas politikas aspektus, kā:

  • enerģētikas sektora politikas ilgtspējīgums Latvijas politiskās un ekonomiskās attīstības kontekstā;
  • AER Latvijas enerģētikas politikas uzstādījumos, saistības un praksē;
  • nozares institucionālais un tiesiskais regulējums;
  • Latvijas iespējas ES ilgstpējīgas attīstības politikas kontekstā;
  • lēmumu pieņemšanas process enerģētikas nozarē un tā caurskatāmība.

Frīdriha Eberta fonds

176. [http://www.fes-baltic.lv/documents.html Frīdriha Eberta fonds (Friedrich Ebert Stiftung, jeb FES) ar enerģētikas politiku saistīta aktivitātes īstenojis galvenokārt ilgtspējīgas attīstības kontekstā. divi jaunākie pētījumi, kas publiskoti 2008.gadā, analizē dialogu enerģētikas politikā un energoefektivitāti kā būtisku ilgtspējīgas attīstības faktoru.


Komentāri

Add a New Comment
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License