2.1. ANO Klimata pārmaiņu konvencija un Kioto protokols

2. Klimata pārmaiņas
2.1. ANO Klimata pārmaiņu konvencija un Kioto protokols
2.2. SEG izmeši
2.3. Ilgtspēja


Globālo vides aizsardzības problēmu risināšana ir sarežģīta, jo ir īstenojama vienīgi, iesaistoties daudzām valstīm un ieguldot ievērojamus resursus. Labvēlīgu rezultātu sasniegšanai nepieciešama koordinēta rīcība starp visām pasaules valstīm. Īpaša loma ir valstīm, kuras ir lielākās atmosfēras piesārņotājas un nozīmīga spasaules ekomomikas sistēmas dalībnieces. Veiksmīgi realizētas globālās vides politikas rezultātus iespējams novērot un novērtēt tikai ilgtermiņā.

Latvija, līdzīgi kā lielākā daļa pasaules valstu, uzņēmusies pildīt starptautiskās saistības globālo klimata pārmaiņu novēršanai, 1992.gadā Riodežaneiro parakstot ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (ANO Konvencija) un ratificējot to LR Saeimā 1995.gadā. ANO konvencijas mērķis ir sasniegt siltumnīcefekta (skat. izvērstāku informāciju angļu valodā) gāzu (SEG) koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu (cilvēka izraisītu) iejaukšanos klimata sistēmā. SEG ir dabiskās un antropogēnās gāzveida sastāvdaļas atmosfērā, kas absorbē un reemitē infrasarkano starojumu, sasildot Zemes atmosfēru.

Eiropas Savienība ir uzstādījusi sev mērķi siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par 8% un panākt, lai temperatūra uz Zemes gadsimta laikā nepaaugstinātos par vairāk kā 2 grādiem pēc Celsija.

ANO Konvencijas ietvaros 1997.gada 11.decembrī tika pieņemts Kioto protokols, kas ir starptautiska vienošanās starp valstīm ar mērķi cīnīties ar klimata izmaiņām. Kioto protokols stājās spēkā 2005. gada 16. februārī. Zinātnieki atzīst, ka Kioto protokols nav pilnīgs globālās sasilšanas novēršanas instruments, tomēr tas tiek uzskatīts par labu sākumu cīņai ar klimata izmaiņām. Kioto protokola ietvaros tiek uzstādīti mērķi maksimāli samazināt ogļskābās gāzes emisijas. Kioto protokolu parakstījušās valstis ir apņēmušās līdz 2012. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par 5,2% salīdzinot ar 1990. gadu. Eiropas Savienība ir uzstādījusi sev mērķi šo gāzu emisijas samazināt par 8% un panākt, lai temperatūra uz Zemes gadsimta laikā nepaaugstinātos par vairāk kā 2 grādiem pēc Celsija. Pasaulē lielākais piesārņotājs Ķīna un otrs lielākais piesārņotājs, Amerikas Savienotās Valstis, nav parakstījušas vienošanos, uzskatot, ka tās parakstīšana var kaitēt šo valstu ekonomiskajai attīstībai.

Svarīgākie skaitļi: Kioto protokola mērķis – līdz 2012. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par 5,2%, salīdzinot ar 1990. gadu.


Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License