Atjaunojamie energoresursi

Pieejamie enerģijas veidi tagad un nākotnē
-Atjaunojamie energoresursi
-Eiropas Savienības mērķi atjaunojamo energoresursu izmantošanā
-Latvijā sasniedzamie AER izmantošanas mērķi
-Koģenerācija
-Neatjaunojamie
-Ietekmes uz vidi novērtējums
-Energoefektivitāte
-Enerģētikas infrastruktūra
-Pieprasījuma un piedāvājuma savienošana
-Valsts politika – izvēles


220. Par atjaunojamajiem energoresursiem (AER) uzskata vēju, ūdeni, saules starojumu, biomasu (koksni, salmus, biogāzi, biodegvielu), zemes siltumu, viļņus, kā arī paisuma-bēguma procesus. Latvijā atjaunojamie energoresursi aizņem vienu trešo daļu primāro energoresursu bilancē un divi visvairāk izmantotie atjaunojamo energoresursu veidi ir koksne un hidroresursi. Vēja enerģija un biogāze tiek izmantoti ievērojami mazākā apmērā. Saules enerģiju šobrīd izmanto tikai ļoti nelielos apjomos pilotprojektu formā. Atjaunojamie energoresursi var tikt izmantoti tieši vai arī pastarpināti, piemēram, no biomasas iegūstot transporta degvielas un cita veida šķidro kurināmo.

222. Efektīvākais energoresursu izmantošanas veids, ir ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju un labākos rezultātus nodrošina koģenerācijas tehnoloģijas. Koģenerācija ir efektīva gan, izmantojot fosilos, gan atjaunojamos resursus. Augstākā koģenerācijas efektivitāte ir gāzes sadegšanas procesā, mazāka, izmantojot atjaunojamos energoresursus. No resursu optimālas izmantošanas viedokļa koģenerācija ir izdevīgs resursu izmantošanas veids. No komerciālā viedokļa siltuma un/vai elektroenerģijas ražotājs ir ieinteresēts iespējami efektīvākā koģenerācijas procesā, vēl jo vairāk tādēļ, ka valsts atbalsts paaugstināta tarifa veidā elektroenerģijas ražošanai no AER koģenerācijas procesā ir spēkā tikai tad, ja koģenerācijas procesa efektivitāte sasniedz vismaz 34% (??? Precizēt / papildināt, atsauci uz MKN) par koģenerācijas izdevīgumu?

Savērst

Enerģētiskā koksne

Latvijas biomasas asociācijas aprēķini uzrāda 12,6 miljonu m3 enerģētiskās koksnes potenciālu, kas ir ekvivalents aptuveni 30TWh eletkroenerģijas.Dazā'di avoti min kopējo enerģētiskās kosknes krāju no 8,39 līdz pat 9,24 miljoniem m3.

Vēja enerģija

Latvijas vēja enerģijas asociācija lēš, ka vēja enerģijas potnciāls uz sauszemes ir ap 600MW, kas nodrošinātu ap 1300GWh elektroenerģijas satražošanu gadā. Savukārt vēja enerģijas potenciāls selgā ir ap 1200MW, kas ir ekvivalenti ap 3000GWh elektroenerģijas gadā. LZA FEI aprēķini ir piesardzīgāki, norādot, ka ekonomiski pamatojamais potenciāls uz sauszemes ir 135MW un selgā ap 77MW, prognozējot, ka 2020.gadā kopējais ekonomiski pamatojamais potenciāls varēt būt ap 300MW.

Biogāze

Biogāze ir resurss, ko var izmantot elektroenerģijas ražošanai, ļīdzīgi, kā tas notiek ar dabas gāzi darbināmās TEC. Latvijas cūku audzētāju asociācijas aprēķini rāda, ka pieejamais gāzes apjoms no cūkkopības ir aptuveni 40 miljoni m3 kas ir līdzvērtīgi aptuveni 11MW enerģijas. LZA Fizikālās enerģētikas institūts (FEI) lēš, ka biogāzes potenciāls Latvijā ir ap 317 miljoniem m3 jeb 10-20MW enerģijas.

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas un Biogāzes asociācijas dati par 2006.gadu uzrāda pat 526 miljonu m3 biogāzes resursu, bet 2009.gadā augšējais slieksnis, ko norāda Biogāzes sasociācija, ir pat 1,2 miljardi m3, kas līdzinās aptuveni 300MW enerģijas.

Hidroenerģija

Hidroenerģija Latvijā nodrošina lielāko daļu saražotās elektroenerģijas, tomēr jāņem vērā, ka tas notiek, izmantojot t.s. lielas jaudas hidroenerģijas potenciālu Daugavas HES kaskādē. Mazās HES 2008.gadā Latvijā saražoja ap 1% no kopējā elektroenerģijas apjoma. Esošās māzās HES saražo ap 70 GWh elektroenerģijas. Ja tiktu attīstīotas vēl jaunas mazās HEs, tad tas varētu papildus esošajam apjomam dot aptuveni 8GWh elektrības.

Teorētiskie aprēķini rāda, ka uz Daugavas ir iespējams uzstādīt vēl līdz 130MW jaudas, kas spētu nodrošināt 150-300 GWh elektroenerģijas.

Ģeotermālā enerģija

Latvijas kopējais ģeotermālo ūdeņu potenciāls ir ap 175MW. Dažādi avoti laikā no 2000. ļīdz 2009.gadam min savstarpēji atšķirīgus datus, kur ir atsauces uz potenciālu konkrētās ģeogrāfiskās vietās, turklāt ar ievērojamu pieejamā potenciāla diapazonu. Tā ģeotermālās enerģijas tehniskais potenciāls tiek norādīts robežās no 5400 līdz 46400 petadžouli (PJ), kamēr ekonomiski pieejamais ir no 3400 līdz 35400 PJ. 2008.gada dati uzrāda jau 65000 PJ potenciālu, kas līdzinās 1,6 miljardiem tonnu naftas ekvivalenta(jāpārbauda???).

Saules enerģija

Iespējamais aprēķinātais saules enerģijas potenciāls 2035.gadā ir ap 200MWel. Par atskaites brīdi nosakot 2020.gadu, kad ir jāsasniedz ES noteiktie AER izmantošanas gala patēriņā mērķi, teorētiskais potenciāls ir 0,03TWhel un 0,1TWh siltuma, taču praktiski apgūstamais - 0,1TWhel un 0,04TWhth.

Viļņu enerģija

Daudzviet pasaulē un arī Eiropā arvien aktīvāk tiek pētīta iespēja ražot elektroenerģiju, izmantojot jūras viļņu potenciālu. Lielbritānijā šis elektroenerģijas ražošanas veids tiek attīsts īpaši aktīvi. Latvijā neviena pētniecības organizācija vai komercsabiedrība detalizētus pētījumus patr viļņu enerģijas izmantošanu nav veikusi, tomēr tiek atzīts, ka Kurzemes piekrastē viļņu enerģijas potenciāls ir pietiekams, lai viļņu enerģijas pārveidotājus atmaksātos uzstādīt.

Potenciālā viļņu enerģijas pārveidotāju jauda Latvijas Baltijas jūras piekrastē nav aprēķināta, taču tiek veidots pilotprojekts ar jaudu 1MWel un lietderības koeficientu 0,38.

Bioetanols

Transporta sektors ir viens no lielākajiem fosilo energoresursu patērētājiem. Tas nozīmē, ka transporta sektorā ir ievērojams potenciāls izmantot bioloģiskos energoresursus. Bioetanolu atsevišķā spasaules valstīs automašīnu dzinēju darbināsanai izmanto ievērojamā apjomā (BRA piemērs, skaitļi?).

Biodīzeļdegviela


Komentāri

Add a New Comment
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License