9. Politikas lēmumi

9.1. Pieņemtie lēmumi, nostādnes
9.2. Pieņemamie lēmumi, nostādnes
9.3. Politikas process – esošā ceļa karte
9.4. Neizlemtie un lemjamie jautājumi
9.5. Kādi dokumenti tiek attīstīti un pārskatīti
9.6. Kādu lēmumu veidošanā nepieciešams iesaistīties
Komentāri


9.1. Pieņemtie lēmumi, nostādnes

Latvijas enerģētikas politikas normatīvā regulācija ir piesātināta, bet ar atsevišķiem izņēmumiem. Latvija ir pārņēmusi visas ES direktīvas, kas attiecas uz enerģētikas sektoru un tā regulāciju.

2009.gada 22.decembra MK sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumos Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" noteica pienākumu publiskajam tirgotājam (AS "Latvenergo") katru gadu līdz 1.martam aprēķināt un publicēt precizētu no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjomu turpmākajiem gadiem, ņemot vērā iepriekšējā gada faktiskos rādītājus un precizētas elektroenerģijas galalietotāju patēriņa prognozes.

2010.gada 1.aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.262 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" (MKN262), kas aizstāj līdzšinējos Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumus Nr.198 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību". Būtiskākā atšķirība no līdz šim spēkā esošās kārtības ir tā, ka turpmāk obligātā iepirkuma tiesību piešķiršana biomasas, biogāzes, saules un vēja elektrostacijām notiks konkursa kārtībā. Sīkāku informāciju par jaunajiem MK noteikumiem var atrast EM mājas lapā.

Vienlaikus līdz ar grozījumiem tiek noteikts, ka iesniegumus tiesību iegūšanai pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros komersanti iesniedz Ekonomikas ministrijā no attiecīgā gada 1.aprīļa, kad pēc publiskā tirgotāja aprēķinātiem datiem būs precizēts obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamais elektroenerģijas apjoms. MKN262 91.punkts nosaka, ka "Publiskais tirgotājs katru gadu līdz 1.martam aprēķina un publicē precizētu no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjomu kārtējam gadam, ņemot vērā iepriekšējā gada faktiskos rādītājus un precizētas elektroenerģijas galalietotāju patēriņa prognozes, un obligāti iepērkamā elektroenerģijas apjoma prognozi turpmākajiem gadiem." Kad Publiskais tirgotājs ir publiskojis šos datus, EM rīko konkursu par obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamo no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas apjomu. 2010.gadam AS "Latvenergo" kā publiskais tirgotājs ir fiksējis 3,22TWh obligātā iepirkuma apjomu no AER ražotajai elektroenerģijai.

Līdz šim MK noteikumos bija noteikts, ka komersanti iesniedz iesniegumus tiesību iegūšanai pārdot no atjaunojamiem energoresursiem saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, sākot ar attiecīgā gada 1.janvāri. Jaunā kārtība paredz, ka EM konkursu rīko katru gadi no 1. līdz 31.oktobrim (MKN262 16.punkts).

9.2. Pieņemamie lēmumi, nostādnes

Latvijā, sākot ar 2012. gadu, prognozējams jaudu deficīts 300–500MW apjomā (skat. PSO ziņojumu par 2008.gadu). Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos par atskaites punktu var drīzāk uzskatīt prognozes zemāko vērtību. Vispārēja kopsakarība ir, ka elektroenerģijas patēriņa pieaugums līdzinās ekonomikas izaugsmes pieaugumam. Šī pati loģika liek secināt, ka krītoties ekonomikas pieaugumam, attiecīgi krītas arī elektroenerģijas patēriņš.

"Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016.gadam" nosaka, ka 2012.gadā Latvijas energosistēmā ir jāsasniedz 80% pašnodrošinājums ar elektroenerģiju un 2016.gadā tam jābūt 100% līmenī. Tas paveicams maksimāli izmantojot atjaunojamos resursus un koģenerācijas ciklu elektroenerģijas ražošanai, bet atlikušo deficīta daļu (400MW un 800MW attiecīgi līdz 2015. un līdz 2020. gadam) aizpildīt ar jaunām elektrostacijām - būvējot un nododot ekspluatācijā dabas gāzes kombinētā cikla elektrostaciju līdz 2015. gadam un cietā kurināmā elektrostaciju pēc 2015. gada. Tas ir pamatoti ne tikai no elektroapgādes drošuma viedokļa, pārnesot risku mazināšanu Latvijas jurisdikcijā, bet arī uzlabotu valsts importa eksporta bilanci. Šāds risinājums ļautu samazināt atkarību no tieša elektroenerģijas importa, tomēr joprojām saglabātos atkarība no importājamiem energoresursiem, kas dabas gāzes gadījumā nozīmē 100% atkarību no viena piegādātāja.

Saeima 2009.gada 3.decembrī pieņēma lēmumu atlikt dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā līdz 2014.gada 4.aprīlim, otrajā (galīgajā) lasījumā pieņemot grozījumus Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likumā.

Enerģētikas likuma atsevišķu pantu spēkā stāšanās kārtības likums izstrādāts, jo Enerģētikas likuma Pārejas noteikumos noteikts, ka vairāku pantu (kas nosaka dabasgāzes tirgus liberalizāciju) spēkā stāšanās laiku un kārtību jānosaka ar īpašu likumu.

Enerģētikas likums reglamentē enerģētiku kā tautsaimniecības nozari, kas aptver energoresursu iegūšanu un izmantošanu dažāda veida enerģijas ražošanai, enerģijas pārveidi, iegādi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un izmantošanu. Viens no Enerģētikas likuma mērķiem ir nodrošināt enerģijas lietotāju tiesības izvēlēties patērējamās enerģijas veidu un tirgotāju.

Līdz šim spēkā esošā Enerģētikas likuma 42.pants noteica, ka jau no 2010.gada 1.janvāra visiem dabasgāzes lietotājiem ir tiesības brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju, kā arī galalietotājam, kuram ir pieslēgums pārvades sistēmai, ir tiesības mainīt tirgotāju bez ierobežojumiem, iepriekš par to paziņojot tirgotājam un pārvades sistēmas operatoram. 2009.gada 3.decembrī Saeimas pieņemtais lēmums nosaka, ka Enerģētikas likuma 42.panta spēkā stāšanās datums atlikts līdz 2014.gada 4.aprīlim.

Ņemot vērā Eiropas direktīvās noteikto, jebkurš dabasgāzes "jaunais tirgus", kur pirmā piegāde no ilgtermiņa piegādes līguma notikusi ne vairāk kā pirms 10 gadiem, gūst tiesības neveikt dabasgāzes tirgus liberalizāciju. Pirmā dabasgāze piegāde Latvijai, kas izrietēja no 2003.gadā 18.jūlija noslēgtā ilgtermiņa piegādes līguma, notika 2004.gada 5.aprīlī, tāpēc dabasgāzes tirgus liberalizācijas datums noteikts 2014.gada 4.aprīlis.

Latvijas gāzes apgādes sistēma nav savienota ar ES kopējo gāzes apgādes sistēmu un Latvijai ir tikai viens gāzes piegādātājs - AS "Gazprom", kas pilnībā kontrolē gāzes apgādes sistēmu Krievijā. Gāzes apgādes biznesa vide reģionā un spēkā esošie gāzes piegādes līgumi praktiski izslēdz trešās puses, izņemot reģionālo pārvades sistēmas operatoru, pieeju Inčukalna pazemes gāzes krātuvei. Turklāt, gāzes vada Valdajs – Pleskava jauda nav pietiekama, lai nodrošinātu gāzes piegādi Baltijas valstīm un Krievijas ziemeļrietumu reģionam ziemā.

Ņemot vērā šos apstākļus, gāzes tirgu Latvijā šobrīd varētu atvērt tikai formāli. Vienlaikus prognozēts, ka, jau šobrīd atverot gāzes tirgu un sadalot AS "Latvijas Gāze", Latvijas apstākļos ievērojami paaugstinātos dabasgāzes gala tarifi lietotājiem, jo palielinātos uzņēmuma darbības izmaksas. Līdz ar to, tirgus atvēršana zemas tirgus likviditātes apstākļos īstermiņā neradītu piegādātājiem jaunas dabasgāzes saņemšanas iespējas.

9.3. Politikas process – esošā ceļa karte

Ir vairāki ar enerģētikas politiku saistīti jautājumi, kas ir plašākas sabiedrības un ekspertu redzeslokā un kas tuvākajā laikā visticamāk gūs pastiprinātu uzmanību. Šādi jautājumi ir:

  • Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas 2.kārta;
  • cietā kurināmā elektrostacija Kurzemē;

likumdošanas sagatavošana un pieņemšana, kas regulēs elektroenerģijas ražošanu selgā, izmantojot vēja enerģiju;

  • kvotu sistēmas aizstāšana ar citu atbalsta mehānismu, lai veicinātu enerģētikas sektora ilgtspējīgu attīstību, palielinot vietējo AER izmantošanu siltuma un elektroenerģijas ražošanā;
  • atbalsta apjoma pārskatīšana elektroenerģijas ražošanai no atsevišķiem AER.

Mazliet tālākā perspektīvā aktuāls kļūs jautājums par AS "Latvenergo" privatizāciju un gāzes tirgus atvēršanu vēl pirms 2017.gada, līdz kuram Latvijas valstij ir saistības ar AS "Latvijas gāze" par monopola tiesībā uz dabasgāzes piegādi, pārvadi un uzglabāšanu.

Visi šie jautājumi prasa savlaicīgu sekošanu līdzi, lai lēmumu pieņemšana notiktu Latvijas stratēģiskajās interesēs, kas nozares politikas mērķu veidā ir definētas arī apstiprinātajās "Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2007.-1016.gadam":

  • apgādes drošības un ilgtspējības paaugstināšana;
  • resursu piegādes ceļu un avotu daudzveidība;
  • ES kopējās enerģētikas politikas veidošana, stiprinot tīklu starpsavienojumus, veicinot tirdzniecības liberalizāciju un reģionālo tirgu integrāciju;
  • resursu efektīva ieguve, pārveidošana, transportēšana un izmantošana;
  • atjaunojamo un vietējo resursu daļas palielināšana primāro nergoresursu un elektroenerģijas piegādes bilancē;
  • reģionālā sadarbība un koordinācija starp Baltijas valstīm un plāšāk starp BJR valstīm;
  • vides aizsardzība un līdzdalība klimata pārmaiņu samazināšanā.

9.4. Neizlemtie un lemjamie jautājumi

Enerģētikas attīstības pamatdokumentā, ko apstiprinājusi valdība, paredzēti tādi rīcības pamatvirzieni, kā Baltijas un Eiropas enerģijas sistēmu starpsavienojumu attīstība, piedaloties izpētē un atbalstot TEN-E projektus, kas vērsti uz Baltijas enerģijas apgādes sistēmu integrēšanos Eiropas sistēmās; primāro enerģijas resursu piegāžu dažādošana un elektroenerģijas pašnodrošinājuma paaugstināšana; investīciju programmu sagatavošana un īstenošana energoefektivitātes paaugstināšanai siltumapgādes uzņēmumu sistēmās; ēku energoefektivitātes paaugstināšana un enerģijas ražošana no atjaunojamajiem enerģijas resursiem, piesaistot šim mērķim arī Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.

Jau ilgstoši vērojama uzņēmēju interese uzstādīt vēja ģeneratorus Baltijas jūrā Kurzemes piekrastē, taču šādu projektu īstenošanai nav normatīvā regulējuma. Vienlaikus bažas rada iespējamais enerģijas ražošanas no vēja potenciāla monopols, kas neveicinātu konkurenci AER tirgū un veicina aizdomas par necaurspīdīgu atbalsa piešķiršanu šī AER veida attīstītājiem.

9.5. Kādi dokumenti tiek attīstīti un pārskatīti

Ekonomikas ministrs [Artis Kampars] 2010.gadā izteicās, ka Saeimai Atjaunojamās enerģijas likums (likumprojekta nosaukums "Atjaunojamās enerģijas likums"), kas noteiktu principus un veidus, kā Latvijā tiek atbalstīta AER izmantošana enerģijas ražošanā, jāpieņem vēl 9.sasaukuma laikā. EM tika izveidota darba grupa, kas sagatavoja Atjaunojamās enerģijas likuma projektu. Procesā tika iesaistītas vairāk nekā 40 biedrības, kas pārstāv galvenokārt dažādu enerģijas ražotāju profesionālās asociācijas. 2011.gada jūnijā (skat. 9.6. sadaļu) 10.Saeima balsoja par likumprojekta atbalstīšanu 1.lasījumā. Ņemot vērā, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers paziņoja par Saeimas atlaišanu, ierosinot tautas nobalsošanu par 10.Saeimas atlaišanu un tautras nobalsošanā vairāk nekā 90% nobalsoja par Saeimas atlaišanu, paredzams, ka Atjaunojamās enerģijas likumu turpinās skatīt jau 11.Saeima, kas tiks ievēlēta Saeimas ārkārtas vēlēšanās 17.septembrī. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta 2.lasījumam ir 15.septembris.

Savukārt Ministru kabinets 2010.gada 16.martā apstiprināja jaunus MK noteikumus (Nr.262) "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību" par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Tāpat EM pārskata Energoefektivitātes rīcības plānu un plāno līdz rudenim pārskatīt arī Enerģētikas politikas pamatnostādnes.

EM ir sagatavojusi vēl vienu jaunu un nozares ilgtermiņa attīstībai svarīga dokumenta projektu - Enerģētikas stratēģiju 2030. Sākotnēji to bija iecerēts sagatavot līdz 2011. gada jūlijam, tomēr pirmās neoficiālās dokumenta projekta versijas kļuva pieejamas tikai 2011. gada septembrī un kopš tā laika ir piedzīvojušas vairākas pārmaiņas. Stratēģijas pirmā publiskā darba versija kļuva pieejama tikai 2011. gada 14. decembrī. Lai arī Enerģētikas stratēģija 2030 ir nozīmīga izrietošo politikas plānošanas dokumentu, rīcības plānu un tiesību aktu sagatavošanai, steiga tās apstirpināšanā nav uzskatāma par sabiedroto, it īpaši tādēļ, ka stratēģijai kritiskus vārdus velta ļoti plašs diskusiju dalībnieku loks gan no industrijas un saistīto nozaru, gan no pētnieku un politikas vērotāju puses. EM ir aicinājusi līdz 31. janvārim (skatīt EM paziņojumu presei) visus interesentus izlasīt un komentēt stratēģiju šim nolūkam izveidotā tīmekļa vietnē. Enerģētikas stratēģiju 2030 iespējams arī lejuplādēt Ekonomikas ministrijas mājas lapā.

9.6. Kādu lēmumu veidošanā nepieciešams iesaistīties

Prognozējot vienota Baltijas elektroenerģijas tirgus veidošanos tuvāko 3-7 gadu laikā, būtu svarīgi celt dalībnieku kompetenci AER atbalsta mehānismu dažādošanas jautājumos, paredzot elastīgākus atbalsta mehānismus, kas AER ļauj piedalīties elektroenerģijas tirgū, nezaudējot subsīdijas.

Jaunu ģenerējošo jaudu būvniecība ar mērķi palielināt pašnodrošinājumu un nodrošināt balansējošās jaudas AER attīstīšanai ir otrs būtisks attīstības virziens, kas prasīs sekošanu līdzi attiecībā uz lēmumu veidošanu, pieņemšanu, konkursa procedūrām, iesaistīto publisko līdzekļu piesaisti šajos projektos.

Par svarīgu jautājumu uzskatāms lēmumu pieņemšanas caurspīdīgums, kas attiecas gan uz politikas veidošanas procesu, gan konkursu rīkošanu tādu jaunu ģenerējošo jaudu uzstādīšanai, kuru nepieciešamība izriet no Pārvades sistēmas operatora pienākuma katru sniegt ziņojumu par jaudu pietiekamību Latvijas energosistēmā. Prognozējams, ka tuvāko divu gadu laikā [visticamāk, ka] potenciālu investoru intereses vai spiediena dēļ tiks rosināts izstrādāt normatīvos aktus, kas sakārtos īpašumtiesību un citu regulējumu selgas izmantošanai vēja turbīnu uzstādīšanai.

2010.gada 19.janvārī notika Latvijas Zaļās enerģijas forums, kura laikā tā dalībnieki pieņēma rezolūciju par kopīgu rīcību, lai panāktu pēc iespējas plašāku zaļās enerģijas izmantošanu Latvijas tautsaimniecībā. Savukārt 2010.gada 19.maijā notika Latvijas Zaļās enerģijas 2. forums, kurā tika debatēts par EM pēc sākotnējām konsultācijām ar partneriem sagatavotais Atjaunojamās enerģijas likuma projekts. 2011.gada 3.martā Saeima nobalsoja par likumprojekta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijā. Saeimas Taustaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 1.jūnijā atbalstīja likumprojekta virzīšanu 1.lasījumam un 9.jūnijā Saeima nobalsoja par likumprojekta tālāku virzību, par termiņu priekšlikumu iesniegšanai 2.lasījumam nosakot 2011.gada 15.septembri. Nepilnību un pretrunu dēļ šobrīd likumprojekta tālāk virzība ir apturēta. Tā tālāka skatīšana vai atdošana atpakaļ EM pārstrādāšanai ir saistīta arī ar EM sagatavošanā esošo Enerģētikas stratēģiju 2030 (skat. 9.5. augstāk).


Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License