2. Klimata pārmaiņas

2.1. ANO Klimata pārmaiņu konvencija un Kioto protokols
2.2. SEG izmeši
2.3. Ilgtspēja


Viens no globālās politikas dienaskārtības jautājumiem ir cilvēces rīcība ar energoresursiem un rīcības cēloņu un seku analīze. Teju vai katrs iedzīvotājs, kurš nedzīvo pilnīgā informācijas izolācijā, ir dzirdējis, lasījis vai vienkārši zina, ka energoresursus ir jātaupa, jāizmanto lietderīgi, daļa resursu ir neatjaunojami un citi – atjaunojami. Teju ikviens ir dzirdējis, ka energoresursu optimālai izmantošanai arvien tiek uzlabotas esošās tehnoloģijas un izgudroti arvien jauni risinājumi. Jēdziens “klimata pārmaiņas” ir kļuvis par ikdienā bieži lietotu vārdu savienojumu, kas publiskajā telpā saistās galvenokārt ar netipiskām vai ārpus normas esošām norisēm dabā ar bieži vien traģisku kontekstu – vētrām, plūdiem, zemes noslīdējumiem, mežu ugunsgrēkiem un tamlīdzīgi.

Pat, veicot pasākumus, lai pielāgotos klimata izmaiņām, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) kopapjoms līdz 2050.gadam jāsamazina vismaz par 50%, salīdzinot ar 1990.gadu.

ANO paspārnē funkcionējošās Starptautiskās klimata pārmaiņu darba grupas (IPCC) darbībā iesaistītie dažādu nozaru speciālisti uzskata, ka cilvēka rīcībai ir ietekme uz to, kā mainās klimats. Starptautiskā klimata pārmaiņu darba grupa tiek uzskatīta par autoritatīvāko informācijas un viedokļu avotu klimata pētniecībā. Zinātnieki atzīst, ka, lai arī dabas procesiem piemīt cikliskums, kam var būt loma klimata izmaiņās, cilvēka darbība tomēr būtiski ietekmē planētas klimatu. Cilvēka darbības izraisītas pārmaiņas sauc par antropogēnām klimata pārmaiņām. Neveicot cilvēka ietekmi uz vidi ierobežojošus pasākumus, var tikt apdraudēta cilvēces vienmērīga un ilgtspējīga attīstība. Pat, veicot pasākumus, lai pielāgotos klimata izmaiņām, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) kopapjoms līdz 2050.gadam jāsamazina vismaz par 50% salīdzinot ar 1990.gadu. Tas jādara vismaz šādā līmenī, jo tiek uzskatīts, ka līdz šādam līmenim planētas klimata izmaiņas vēl nekļūs neatgriezeniskas un planētas vidējās temperatūras pieaugums būs ne vairāk par 2oC.

Svarīgākie skaitļi: Lai panāktu, ka atmosfēras vidējās temperatūras pieaugums līdz gadsimta beigām nepārsniedz 2oC, CO2 izmešu apjoms nedrīkst pārsniegt 350ppm (skat. arī skaidrojošu materiālu Climate Change mitigation scenarios angļu valodā).

Enerģijas ražošanas kontekstā klimata pārmaiņas visvairāk ietekmē enerģijas ražošana no fosilajiem energoresursiem, taču arī dažādi atjaunīgo resursu veidi sadegšanā rada siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus (turpmāk – SEG). Ražojot enerģiju, tiek izdalītas klimata izmaiņas veicinošas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes. Būtiskākā SEG ir oglekļa dioksīds (turpmāk – CO2). Skatoties klimata pārmaiņas enerģētikas kontekstā, elektroenerģiju un siltumu ražojoša spēkstacijas darbība vidi var ietekmēt:
- ar saimniecisko darbību - ietekmē dabas teritoriju, kuras tiešā tuvumā tā atrodas;
- ar izmešiem (CO2, NOx, SOx un citiem kaitīgiem ķīmiskiem savienojumiem) atmosfērā kurināmā sadedzināšanas rezultātā;
- ar izdedžiem un pelniem, sadedzinot cieto kurināmo;
- mehāniski, ķīmiski, bioloģiski, termāli piesārņojot ūdeni (atklātas ūdenstilpnes vai gruntsūdeņus).

Saskaņā ar Atsauces dokumentu par labākajām pieejamajām metodēm lielajās sadedzināšanas iekārtās (angļu valodā pieņemtais saīsinājums BREF), ko sagatavojusi Eiropas Komisija 2006.gadā, cietā kurināmā, pulverveida sadedzināšanas tehnoloģija un sadedzināšana verdošā slānī tiek uzskatīta par atbilstošiem kurināmā sadedzināšanas labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (turpmāk – LPTP). Gāzveida kurināmajam par LPTP tiek uzskatīta kombinētā cikla (CC jeb angliski combined cycle) tehnoloģija.

Izmantojot šīs tehnoloģijas ar atbilstošu aprīkojumu, ir iespējams izpildīt ES un Latvijas normatīvo aktu prasības attiecībā uz emisiju jeb izmešu, ūdeņu piesārņojuma un vides piesārņojuma ar smagajiem metāliem apjomu, kā arī atkritumu un pārpalikumu utilizāciju no konkrētas elektrostacijas. Pasaules praksē līdz šim, salīdzinot jaunu elektroenerģiju ražošanas jaudu izmaksas, netiek ņemtas vērā t.s. ārējās izmaksas. Tomēr tās tiek vērtētas, veicot risku analīzi (par iespējamo saražotās enerģijas izmaksu un cenu svārstīšanos) atkarībā no cenas par CO2 izmešu tonnu.


Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License