1. Ievads

Bez elektroenerģijas un siltumenerģijas nav iedomājama ikdiena mājās, darbā, atpūtā, ražošanā. Enerģijas ražošanā izmantoto fosilo energoresursu krājumi pasaulē ir pietiekami pārskatāmai nākotnei, taču tiem ir neatgriezeniska tendence izsīkt. Tālākā nākotnē ekonomiski pieejamie dabasgāzes un naftas resursi var piedzīvot būtisku izsīkumu, izraisot strauju šo resursu sadārdzinājumu. Enerģētika iespaido jebkuras valsts un sabiedrības funkcionēšanu ikdienā un tas ir vēl jo vairāk aktuāli valstīm, kurām pašām savu fosilo resursu (ogles, nafta, gāze, degslāneklis, u.c.) vai atjaunojamo energoresursu (koksne, lauksaimniecības biomasa, vējš, saule, hidroresursi, u.c.) nav nemaz, to nav daudz vai arī to izvēle ir ļoti ierobežota (skat. Pieejamie enerģijas veidi tagad un nākotnē un Galvenās dilemmas, pretrunas un riski).

Šī politikas apskata mērķis ir kopsavilkuma veidā parādīt būtiskākos enerģētikas politikas jautājumus Latvijā, dalībniekus un procesus, kā arī sniegt pamatinformāciju par enerģētikas infrastruktūru, dalībnieku viedokļiem, īstenotajām un plānotajām enerģētikas politikas iniciatīvām, tajā skaitā Eiropas Savienības enerģētikas politikas un attiecību ar trešajām valstīm (valstis, kas nav ES dalībvalstis) kontekstā.

Vērtējot un plānojot ar enerģētiku saistīto vajadzību izaugsmi un spēju šo izaugsmi kompensēt ilgtermiņā, nav iespējams ignorēt tādus būtiskus izaicinājumus, kā enerģētikas ietekme uz vidi, tautsaimniecības izaugsmes un dzīves līmeņa celšanās izraisītais arvien augošais energoresursu patēriņš, kā arī enerģijas piegādes drošība kā politiskas neatkarības faktors.

Ne visiem izaicinājumiem iespējams rast ideālu risinājumu un prognozējams, ka vismaz vidējā termiņā (3 līdz 5 gadi) risinājums vienam izaicinājumam var notikt daļēji uz risinājuma citam izaicinājumam rēķina (piemēram, paredzot labvēlīgākus atbalsta nosacījumus vienam atjaunojamo resursu veidam, salīdzinājumā ar citiem AER veidiem).

Enerģētikas nozares un arī enerģētikas politikas attīstību jāskata ne tikai nacionālā, bet arī Baltijas valstu un Baltijas jūras reģiona kontekstā. Būtiskus infrastruktūras projektus nav iespējams attīstīt bez vairāku reģiona valstu iesaistīšanās. Tā, piemēram, Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) īstenošanai nepieciešama sadarbība gan starp Baltijas valstīm savā starpā, gan starp Baltijas valstīm un Skandināvijas valstīm, kā arī Poliju. Arī enerģijas tirgus likviditātes problēmas (mazs tirgus apjoms, maz dalībnieku, vāja konkurence) nav iespējams efektīvi risināt atrauti no norisēm kaimiņvalstīs.

Publiskajā telpā aktualitāti guvuši un saglabā tādi ar enerģētiku cieši saistīti temati kā energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu izmantošana enerģijas ražošanā, enerģijas ražošanas jaudu pietiekamība, enerģijas piegādes drošība, atkarība no viena energoresursu piegādātāja, enerģijas ražošanas un energoresursu izmantošanas sasaiste ar klimata pārmaiņām, enerģētikas sasaiste ar ekonomisko attīstību un nacionālās drošības jautājumiem un daudzi citi.


Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License